— Vai sūtāt Ziemassvētku atklātnes?
— Vai sūtāt Ziemassvētku atklātnes?
Marija Bērziņa Skrīveros:
— Daudz sūtu! Katru gadu nosūtu vairāk nekā divdesmit apsveikumu. Rakstu radiem un draugiem Latvijā, apsveikumus sūtu arī uz Vāciju. Ar roku rakstīti apsveikumi tomēr ir daudz mīļāki. Tos, kuriem nezinu adresi, Ziemassvētkos apsveicu, sūtot īsziņas.
Dmitrijs Ņevrovs Jaunjelgavā:
— Šogad vēl neesmu paguvis uzrakstīt Ziemassvētku apsveikumus, bet vispār sūtu. Galvenokārt sveicu draugus un radus, ar kuriem reti tiekamies. Izmantoju arī internetu un daudzus apsveicu, sūtot īsziņas tālrunī.
Daniela Ērgle no Vietalvas pagasta:
— Noteikti rakstu! Tā ir tradīcija, kuru ievērojam katru gadu. Manuprāt, ar roku rakstītie apsveikumi ir īpaši, jo domāti tieši tiem cilvēkiem, kuri novēlējumu saņem. Šogad jau esmu aizsūtījusi vairāk nekā piecpadsmit apsveikumu.
Lūcija Pauliņa Bebros:
— Saņemt ar roku rakstītu apsveikumu svētkos — man tas nozīmē, ka to kāds rakstījis tieši man. Tādi apsveikumi ir sirsnīgi, mīļi, nav bezpersoniski kā sveicieni, piemēram, internetā. Katru gadu ar apsveikuma kartītēm Ziemassvētkos sveicu savus draugus un radiniekus. Šogad esmu nosūtījusi apmēram piecpadsmit.
Vita Klabe no Aizkraukles:
— Visu mūžu Ziemassvētku apsveikumus esmu gan sūtījusi, gan saņēmusi. Šogad neesmu bijusi ļoti cītīga, tāpēc esmu uzrakstījusi krietni mazāk nekā citus gadus, kad aizsūtu vairāk nekā divdesmit apsveikumu. Man liekas, ka no atklātnēm, kuras domātas konkrētam cilvēkam, staro siltums un mīlestība.
