Krākšana noteikti ir problēma.
Krākšana noteikti ir problēma. Protams, ne visos gadījumos tas ir simptoms kādai nopietnai slimībai, tomēr, ja krācējam periodiski miegā apstājas elpošana, tad vajadzētu noskaidrot, kāds tam iemesls, un precizēt, vai samazinātā gaisa pieplūde plaušām jau nav radījusi organismā kādus citus traucējumus.
Pamostas, cīnoties pēc gaisa
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā krākšanai veltītajā preses konferencē pieredzē dalījās šī institūta Anestezioloģijas nodaļas un miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža un Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļas vadītājs, plastikas ķirurgs profesors Andrejs Skaģers.
“Muskulatūras tonuss miegā samazinās, muskulatūra atslābst,” skaidro Juris Svaža, “un, kad sasniedz kādu noteiktu līmeni, ātrāk ievilkta gaisa plūsma plaušās izraisa bronhu sakļaušanos. Gulētājs gan it kā izdara elpošanas kustības, krūškurvis cilājas, bet gaiss plaušās pietiekamā daudzumā nenonāk, kamēr, cīnoties pēc gaisa, viņš pamostas.”
Šādā “caurā miegā” sirds strādā pastiprināti, jo tai jākompensē skābekļa trūkums. Ilgstošs nepietiekams skābekļa daudzums, sirds pastiprinātā slodze miegā var izraisīt dažādas sirds slimības, no kurām biežākās ir paaugstināts asinsspiediens, kas savukārt var veicināt miokarda infarkta rašanos, biežāk novēro arī dažādus sirds ritma traucējumus.
Neizgulējies un miegains
“Ja lieto alkoholu,” ārsts skaidro, “muskulatūra guļot atslābst vēl vairāk, un gulētājs vēl stiprāk krāc. Nāve miegā nav ļoti reta parādība.” Krācējs bieži vien nejūtas pietiekami izgulējies. Vienas nakts laikā viņš var mosties desmitiem reižu vai vismaz tikt “atsviests” seklāka miega stadijā. Dienā viņš cieš no miegainības un praktiski var aizmigt jebkurā daudzmaz piemērotā vietā.
Ārzemēs šim jautājumam jau labu laiku pievērš lielāku uzmanību, jo, ja šāds neizgulējies cilvēks strādā, piemēram, par autovadītāju, līdz nelaimei, aizmiegot pie stūres, var nebūt tālu.
Ārstēt — ne vienmēr, diagnosticēt — noteikti
Kā ārstēt krācējus? Metodes ir dažādas. Profesors Andrejs Skaģers atklāja ķirurģiskās ārstēšanas iespējas. Tās ir dažādas, sākot no uvuloplastikas un beidzot ar žokļu bīdīšanu uz priekšu. Profesors teica, ka nereti krācēji, mājinieku ietekmēti, atnāk uz konsultāciju, bet viņus nobaida piedāvātās iespējas, tomēr vismaz diagnosticēt krākšanas iemeslu un to, cik nopietni tas ietekmē krācēja veselību, vajadzētu jebkurā gadījumā.
Polisonogrāfija ir metode, kuru izmanto miega laboratorijā, kad nosaka, kas ar pacientu notiek naktī. Uz vienu nakti pacientam pieslēdz dažādus vadus un vadiņus. Izanalizējot datora ekrānā iegūtās līknes, var noteikt elpošanas biežumu, elpošanas apstāšanās epizodes, skābekļa koncentrāciju asinīs un virkni citu parametru, pat to, uz kuriem sāniem gulēts.
Miega problēmām valstī pagaidām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība — uzskata konferences organizatori, tādēļ tikai pašos smagākajos gadījumos pacientam nav jāmaksā no savas kabatas. Cerams, situācija uzlabosies, jo, pēc statistikas datiem, krākšanas problēmas ir 2% sieviešu un 4% vīriešu. Kopā tas ir varens “koris”, kas var pamodināt veselības aprūpes finansētājus!
(“Ogres Ziņas”)
