Turpmākajos gados uzņēmumam “Latvenergo” Daugavas krastu nostiprināšanai jātērē aptuveni vienu miljonu latu ik gadu.
Turpmākajos gados uzņēmumam “Latvenergo” Daugavas krastu nostiprināšanai jātērē aptuveni vienu miljonu latu ik gadu. To paredz Ministru kabineta noteikumi. Speciālisti nosaka, kurās vietās krastu nostiprināšana nepieciešama visvairāk.
Summa pieaug divas reizes
1998. gadā Ministru kabinets noteica, ka Daugavas krastu nostiprināšanas un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas izdevumi jāsedz uzņēmumam “Latvenergo”. Tolaik paredzēja, ka šim mērķim jāizlieto 2 procenti no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju. Darbu organizēšanu uzticēja valsts uzņēmumam “Vides projekti”. Pēc dažiem gadiem pieņēma jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz, ka no 2003. līdz 2007. gadam “Latvenergo” jāieskaita “Vides projektu” kontā 4 procenti no Daugavas HES saražotās elektroenerģijas ieņēmumiem.
— Kopš 2000. gada Daugavas krastu nostiprināšanai “Latvenergo” iztērējusi 3,184 miljonus latu, — informē SIA “Vides projekti” projektu vadītājs Guntars Jansons. — Uzņēmums “Vides projekti” nosaka vides sakārtošanas veidu un apjomu, aprēķina nepieciešamās izmaksas un iesniedz tās saskaņošanai “Latvenergo”. Turpmākajos desmit gados “Vides projektu” plānotie darbi šajā jomā varētu izmaksāt nepilnu miljonu latu katru gadu.
Šogad izskalots maz
Šogad krastu novērošanas rezultāti rāda, ka nepieciešams regulārs darbs gan vietās, kur krasti jau nostiprināti, gan tur, kur šādus darbus nepieciešams veikt. Pašvaldības šādiem projektiem naudu neatvēl, bet ir gadījumi, kad zemes īpašnieki paši saviem spēkiem nostiprina krastus, piemēram, izbūvējot betona aizsargsienu vai pieberot krasta līniju.
Pētījumi liecina, ka upes krastu deformācija šogad ir mazāka nekā 2005. gadā. Šīs vasaras labvēlīgie laika apstākļi vairumam brūkošo krastu deva iespēju nostiprināties un veidot apaugumu dabīgā veidā. Krasta nogāzes un pamatnes apaugšana ar zāli un sīkiem krūmiem liecina par krasta deformācijas mazināšanos, jo tādējādi augu sakņu sistēma nostiprina nogāzes noturību pret nelielu viļņošanos un ūdens līmeņa svārstībām.
Situācija apmierinoša
Speciālisti pārbaudīja vairākus krastu posmus arī Aizkraukles rajonā — pie Kokneses zviedru kapiem, Kokneses pilsdrupām, Kokneses baznīcas un vēl deviņās vietās Pļaviņu HES ūdenskrātuves teritorijā. Līdzīgus pētījumus veica arī citu hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs laikā, kad tajās bija pazemināts ūdens līmenis. Tad situāciju var novērtēt visprecīzāk.
Situāciju Aizkraukles rajona teritorijā vērtēja kā apmierinošu. Savukārt vairākās vietās Ogres rajonā jau drīzumā nepieciešama steidzama krastu nostiprināšana.
Pirmie projekti Aizkraukles rajonā
Krastu nostiprināšanas projekti Aizkraukles rajonā bija vieni no pirmajiem, ko sāka energokompānija. Pats pirmais projekts īstenots 1999. gadā pie Pļaviņu slimnīcas. Valnis bija metru augsts, sešus metrus plats un puskilometru garš, nostiprinot krastu rajonā, kurš katru pavasari visvairāk cieta no palu ūdeņiem — no Atvara ielas līdz Pļaviņu skolai. Akmeņu bērumu balsta dolomīta slānis.
Tajā pašā gadā sāka Daugavas krastu nostiprināšanu pie Kokneses. 1999. gada decembrī to izdarīja pie Kokneses evaņģēliski luteriskās baznīcas. Sešu gadu laikā viļņošanās, ūdens līmeņa svārstību un ledus iedarbības dēļ nogāzē atkal ir maznozīmīgi izskalojumi. Taču šobrīd papildu remontdarbi te vēl nav nepieciešami.
2000. un 2001. gadā nostiprināja Kokneses pilsdrupu sienu pamatni, izveidojot betona atbalstsienu gar pilsdrupām. Arī šie nostiprinājumi ir labā kārtībā. Savukārt nākotnē plānots izskatīt iespēju nostiprināt Daugavas krastu Kokneses parka teritorijā. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izbūvētais krasta stiprinājums bija uzbērts no smalkām šķembām, kas laika gaitā aizskalotas. No sešus metrus platā uzbēruma palikusi nepilnu metru plata taciņa.
Atjauno zivju resursus
Ūdens līmeņa svārstību dēļ ūdenskrātuvēs traucēts dabiskais nārsts, un bieži pavasaros iet bojā zivju mazuļi. Tāpēc zivju dabisko krājumu zaudējuma kompensācijai katru gadu tērē 378,4 tūkstošus latu. Šo naudu atvēl zivjaudzētavām, kurās iegūst vērtīgāko zivju sugu mazuļus un papildina savvaļā dzīvojošo zivju krājumus.
