Veselības aprūpes nozare Latvijā šobrīd piedzīvo nestabilitāti un hronisku finansējuma trūkumu, kas jūtams arī slimnīcās reģionos, tostarp Aizkraukles klīnikā. Lai gan ārstniecības iestāde pēdējos gados ir attīstījusies, paplašinot pakalpojumu klāstu un piesaistot speciālistus, tai ir jāsaskaras ar nepietiekamu valsts finansējumu un grūtībām nodrošināt kvalificētu personālu. Plānveida operāciju kvotas izsīkst jau gada sākumā, daudzi pakalpojumi pacientiem pieejami tikai par maksu, bet veselības nozares politiskā un normatīvā nenoteiktība kavē ilgtermiņa attīstības plānošanu. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Aizkraukles klīnika turpina darbu ar optimismu un mērķtiecību, meklējot risinājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi iedzīvotājiem savā novadā.
Piesaista jaunus speciālistus
“Vērtējot pašreizējo situāciju Aizkraukles klīnikā, jāsaka, ka mums klājas labi,” pozitīvas apņēmības pilna saka SIA “Aizkraukles klīnika” jaunā valdes priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško, kura šīs ārstniecības iestādes vadību pārņēma šī gada jūlijā.
Aizkrauklē piedāvā jaunus pakalpojumus, piesaista jaunus speciālistus. Šogad darbu sācis otolaringologs, dermatoloģe, podoloģe, ergoterapeite. Laboratorijā ir pieejami vairāki jauni pakalpojumi. Pavasarī atklāja proktoloģijas un fleboloģija centru. Nesen sāka piedāvāt arī ABA terapijas pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Tas gan ir tikai maksas pakalpojums.
Naudas pietiek vienai operācijai dienā
Taču kopumā aina šajā jomā nav iepriecinoša. Piemēram, dienas stacionārā veiktajām plānveida operācijām valsts kvotas vēdera dobuma ķirurģijā tika izmantotas jau pirmajos trijos gada mēnešos. Naudas ir ļoti maz. Nacionālais veselības dienests it kā saprot, ka ar valsts doto finansējumu neko daudz paveikt nevar, bet viņi iesaka šo summu izlīdzināt uz visu gadu. Taču no klīnikas viedokļa raugoties, tas ir neracionāli. Ja piešķirto finansējumu “izstiepj” gada garumā, tad naudas pietiek vienai operācijai dienā, bet tas nav reāli. Speciālisti, kas veic šīs operācijas, pamatā uz Aizkraukli brauc no citurienes, un vienas operācijas dēļ viņi to nedarīs. Lai veiktu operāciju, jāsagatavo operāciju zāle, jābūt operāciju māsai, anesteziologam, vajadzīgi visi instrumenti, aprīkojums. Un tas viss vienas operācijas dēļ? “Protams, mēs tā nedarām, plānojam darbu racionāli, un līdz ar to visa gada nauda ķirurģijā jau pēc trīs mēnešiem ir beigusies,” stāsta D. Mūrmane-Umbraško.
Tas gan nenozīmē, ka līdz ar valsts finansējuma izlietošanu pārtrauc sniegt kādu pakalpojumu. Tos turpina sniegt, taču par pacientu naudu. Piemēram, jaunajā fleboloģijas un proktoloģijas centrā strādā labi un zināmi speciālisti, un pacienti brauc no visas Latvijas, kuri izmeklējumus un procedūras apmaksā paši. Daļu izmaksu sedz veselības apdrošināšana.
Pieredze liecina, ka pusi no visiem ambulatorajiem pakalpojumiem valstī kopumā iedzīvotāji sedz “no savas kabatas’’. To arī apliecina Nacionālā veselības dienesta pētījums. Aizkrauklē gan šis īpatsvars nav tik liels.
Domā par attīstītu
Aizkraukles klīnika piedāvā diezgan plaša spektra ambulatoros pakalpojumus: darbojas laboratorija, veic ultrasonogrāfiju, mamogrāfiju, datortomogrāfiju, darbojas endoskopijas kabinets, nodrošina rentgenoloģiskos izmeklējumus. Dienas stacionārā iespējams veikt plānveida operācijas traumatoloģijā, vēdera dobuma ķirurģijā, arī proktoloģijā un fleboloģijā. Tās ir nelielas vienkāršas operācijas, pēc kuru veikšanas tajā pašā vai nākamajā dienā jau var doties mājās. Pacienti var arī atbraukt iepriekšējā dienā, pārnakšņot klīnikā, noskaņoties un sagatavoties operācijai. Slimnīcā diskutēts par to, ka vajadzētu izvēlēties noteiktu novirzienu, ko attīstīt, un tā varētu būt tieši ķirurģija un traumatoloģija. Otra varētu būt vai nu dermatoloģija, vai acu veselība. Pēc šiem pakalpojumiem pieprasījums aug, un cilvēkiem tie ir vajadzīgi. Visas jomas vienlīdz attīstīt nebūs iesējams, tāpēc būtu jāizvēlas virzieni, kuros specializēties. Pieejamo speciālistu varbūt būs mazāk, bet viņi būs pietiekami noslogoti vienā iestādē uz vietas.
Aizkrauklē darbojas arī slimnīca, kurā ārstējas pacienti ar hronisku slimību saasinājumiem un vieglākām saslimšanām. Piedāvā veselības aprūpi mājās. Poliklīnikā pacientus konsultē vismaz 20 dažādu veidu speciālisti. Taču bieži vien vietējie iedzīvotāji nezina par pakalpojumiem, kurus var saņemt tepat uz vietas. D. Mūrmane-Umbraško atzīst, ka ambulatoro pakalpojumu klāsts tiešām ir plašs, taču daži speciālisti pieņem tikai vienu reizi mēnesī, līdz ar to ir grūti pieejami. Tomēr vairums pieņem regulāri. “Rūpējamies par to, lai ārstiem un pacientiem būtu ērtas darba telpas, atbilstošs aprīkojums, domājam, ko vēl attīstīt un uzlabot. Piemēram, dermatologiem plānojam iegādāties jaunas iekārtas, domājam, kā pilnveidot acu ārsta darba kabinetu,” stāsta klīnikas vadītāja un aicina regulāri ielūkoties iestādes mājaslapā, kur ir informācija par visiem speciālistiem un piedāvātajiem pakalpojumiem. Tāpat klīnika ļoti aktīvi darbojas sociālajos tīklos, tai izveidota “Facebook” lapa, kur informē par visiem jaunumiem.
Ne mazāk svarīgas ir arī koplietošanas un higiēnas telpas. Veicot uzlabojumus poliklīnikas ēkā, izremontētas tualetes otrajā, trešajā un ceturtajā stāvā. Pirmajā remontēs vasarā. Noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par investīcijām Aizkraukles klīnikā. Šobrīd kopā ar arhitektu plāno divu objektu renovāciju. Viens no tiem ir reģistratūras pārveide pirmajā stāvā. Tā tiks pārbūvēta, lai radītu ērtas un ergonomiskas darba vietas darbiniecēm un tā telpa būtu ērtāka arī apmeklētājiem, īpaši tiem, kuriem ilgāku laiku jāuzgaida. Darbus veiks nākamajā vasarā, kad daudzi speciālisti ir atvaļinājumā un reģistratūras darba noslodze mazāka. Nākamajā gadā plānots pārbūvēt arī slimnīcas aprūpes nodaļas telpas. Kamēr notiks remonts, to izvietos ēkas otrajā stāvā, kas šobrīd tiek izmantots tikai daļēji. Vienā daļā ir dienas stacionārs, bet tās telpas, kur bija bērnu nodaļa, ir tukšas. Visu laiku tiek domāts, kā šīs telpas varētu vairāk noslogot.
Galvenais izaicinājums — kvalificēts personāls
Lai gan finansiālā situācija veselības nozarē nav iepriecinoša, Aizkraukles klīnika kopumā strādā ar peļņu. Tā nav liela, taču finanšu rādītāji ir stabili. 71 % klīnikas kapitāldaļu pieder Aizkraukles novada domei, 29 % — SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu fonds”. Pērnā gada peļņa bijusi nepilni pieci tūkstoši eiro, un ik gadu šī peļņa tiek izmaksāta dividendēs. Vai nebūtu vērtīgāk šo naudu atstāt slimnīcai, tās attīstībai? D. Mūrmane-Umbraško atzīst, ka tā atgriežas klīnikā, tikai nedaudz citādākā veidā. Aizkraukles novada pašvaldība maksā stipendijas topošajiem ārstiem un ārstiem rezidentiem. Aizkraukles novada pašvaldības Komunikāciju nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne informē, ka pašlaik piešķirtas trīs stipendijas — oftalmologam, traumatologam ortopēdam un ģimenes (vispārējās prakses) ārstam. “Pašlaik šī summa vēl nav liela, jo stipendijas piešķirtas ar rudens semestri, kopā tie ir 6220 eiro. Taču nākamajā gadā šī summa krietni pieaugs, faktiski dubultosies. Tāpat pašvaldība aktīvi turpina meklēt vairākus ģimenes ārstus, tur vēl varētu būt papildu izmaksu pieaugums. Taču tas nav prognozējams,” saka E. Vectirāne.
Galvenie izaicinājumi, ar ko nākas saskarties ikdienas darbā, ir tieši personāla nodrošinājums. Veselības aprūpe ir viena no jomām, kurā viss balstās uz cilvēkiem. “Ja mums nav labu speciālistu, mēs neko nevaram izdarīt. Cilvēki ir pirmais un vissvarīgākais, kas mums ir vajadzīgs. Mums var būt izcila ēka, varam nopirkt vislabākās iekārtas, bet, ja mums nebūs speciālistu, kas ar tām strādā, tad tas ir bezjēdzīgi. Esam tikai simts kilometru attālumā no Rīgas, bet jaunie speciālisti nemaz tā nekāro doties strādāt uz reģioniem. Galvaspilsētā ir lielāka cilvēku maksātspēja un nopelnīt var vairāk,” saka klīnikas vadītāja. Gan iestādes vadība, gan arī pašvaldība dara visu iespējamo, lai risinātu personāla problēmu. Pašvaldība piedāvā dzīvokļus jaunajiem speciālistiem, stipendijas studējošajiem, dodas uz augstskolām prezentēt mūsu klīniku. Arī klīnikas vadītāja stāsta, ka izmanto visas iespējas, lai pievērstu uzmanību Aizkrauklei kā labai darba un dzīves vietai. “Ne vienmēr varam ambulatoram speciālistam nodrošināt pilnu darba nedēļu, bet varbūt to var dalīt ar darbu kādā no blakus esošajām slimnīcām,” viņa teic.
Trūkst ilgtermiņa stabilitātes
Klīnikas vadītāja atklāj, ka darbu apgrūtina arī veselības nozarē esošais stabilitātes trūkums ilgtermiņā. Ir ļoti grūti strādāt, ja gadā vairākas reizes saņem paziņojumus par finansējuma pārdali starp pakalpojumu programmām. Par pārmaiņām, par slimnīcu līmeņu pārskatīšanu tiek diskutēts katru gadu. 2024. gadā klīnika cīnījās par ķirurga darba samaksu nakts stundās neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļā. Tagad tiks mainīti slimnīcu līmeņi, šobrīd nav skaidrības, kas būs ar uzņemšanas nodaļas darbu. Gada laikā vismaz divas reizes mainījās nosacījumi, vai neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļā var strādāt tikai internists vai viņu var aizstāt reanimatologs. Vienu brīdi varēja, tad atkal nē, un tagad atkal var. Kas būs nākotnē, atkarīgs no nosacījumiem, kas ietverti Veselības ministrijas sagatavotajā slimnīcu tīkla attīstības informatīvajā ziņojumā, par kuru tikko noslēdzās sabiedriskā apspriešana un kurš tiks nodots izvērtēšanai valdībā. “Mēs katru gadu kaut ko mainām. Vai tiešām nevar pieņemt vienas izmaiņas un tad vismaz piecus gadus neko nemainīt, lai mēs varam mierīgi un stabili strādāt. Politiski vienoties, kas un kur tiek nodrošināts. Un pēc pieciem vai desmit gadiem pārskatīt šos nosacījumus, jo skaidrs, ka viss jau mainās — cilvēku kļūst mazāk, speciālisti mainās, un skaidrs, ka nav jāmaksā par to, kā šeit nav. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc grūti piesaistīt jaunos speciālistus. Nezini, uz ko viņus aicini — būs šeit vai nebūs slimnīca, varēs vai nevarēs sniegt kādu pakalpojumu,” stāsta klīnikas vadītāja.
Šobrīd piecu slimnīcu līmeņu skalā Aizkraukles klīnika ir pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīca. Ja pārmaiņas stāsies spēkā, tā kļūs par lokālo slimnīcu. Būtiskas pārmaiņas poliklīnikas un slimnīcas darbā gan šis ziņojums neparedz. Visvairāk tas var skart tieši neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļu (NMPUN). Šobrīd tajā strādā divi speciālisti — internists vai reanimatologs anesteziologs un ķirurgs, kura darbu dienā apmaksā valsts, bet par darbu nakts stundās maksā klīnika. Taču jaunajā informatīvajā ziņojumā lokālajām slimnīcām paredzēti divi varianti. Izvērtējot pacientu plūsmu un pieejamos cilvēkresursus, lokālās slimnīcas iedalīs divās grupās: ārstniecības iestādēs, kurās saglabāsies NMPUN, un ārstniecības iestādēs, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa. Lokālās slimnīcās, kurās saglabās NMPUN, visu diennakti neatliekamo veselības aprūpi nodrošinās ārsts speciālists internās medicīnas (terapijas) vai ķirurģijas profilā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai būs jābūt pieejamiem laboratoriskajiem izmeklējumiem un rentgena izmeklējumiem, radiologam konsultējot attālināti. Nepieciešamības gadījumā nodrošinās pasākumus pacienta veselības stabilizēšanai, lai būtu iespējams pacientu pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcu. “NMPUN saglabāšana lokālajās slimnīcās ir aktuāla attālākajos novados, kur būtiski ir saglabāt iespēju NMPD brigādei pacientus ievest tuvākajā ārstniecības iestādē pacienta veselības stāvokļa sākotnējai stabilizācijai. Lokālo slimnīcu spēja nodrošināt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību ir ļoti nozīmīga, īpaši ņemot vērā iedzīvotāju zemo blīvumu šajos reģionos un iespējamos riskus, kas var rasties ilgstošas transportēšanas laikā līdz augstāka līmeņa slimnīcām. Vienlaikus šajās slimnīcās nodrošinās plānveida internās medicīnas pakalpojumus, tostarp terapiju un hronisko pacientu aprūpi. Tiks turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc sarežģītākas vai smagākas ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus būs iespējams saņemt arī ambulatori, tai skaitā dienas stacionārā,” teikts informatīvajā ziņojumā.
Savukārt slimnīcās, kurās būs steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas, nepieciešamo medicīnisko palīdzību nodrošinās viens ārsts internists vai ķirurgs no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, pārējā laikā — dežurārsts slimnīcā.
Nevar visu vērtēt tikai pēc ekseļa tabulām
Raksturojot neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļas darbu, D. Mūrmane-Umbraško atklāj, ka tās personāls šobrīd risina pārējo ārstniecības līmeņu nepieejamību. Ja pacients netiek pie ģimenes ārsta, nevar saņemt ambulatoros pakalpojumus pie speciālista, viņš iet uz uzņemšanas nodaļu. Cilvēks zina, ka tur kāds ir visu diennakti un varēs viņam sniegt kvalificētu palīdzību. Valsts kontrole savā revīzijas aktā par slimnīcu darbu norāda, ka tas, kā šobrīd strādā Aizkrauklē, nav pietiekami labi, bet pagājušajā gadā uz uzņemšanas nodaļu ir atnākuši pieci tūkstoši pacientu, un šogad viņu skaits būs vēl lielāks. Gada beigās tie būs vairāk nekā 5,5 tūkstoši pacientu. Vidēji dienā tie ir 15 cilvēki.
Protams, var pateikt šiem 15 cilvēkiem, ka valstij šis pakalpojums izmaksā ļoti dārgi. Taču, ja uz to paraugās no otras puses — pacients jau nekur nepazudīs. Ja viņš nesaņem palīdzību Aizkrauklē, viņš to meklēs citur, piemēram, Jēkabpilī. Tas ir zaudēts laiks, un izmaksas nebūs mazākas. Strādājošajam tā ir viena zaudēta darbdiena. No cilvēciskā viedokļa šis jautājums vispār netiek skatīts. Vai, piemēram, pacientu no Aizkraukles vēlā vakarā nogādā Jēkabpilī, uzņemšanas nodaļā viņam sniedz vajadzīgo palīdzību, bet stacionēšana nav nepieciešama, un viņu palaiž mājās. Kur lai viņš iet un kā lai nokļūst mājās? Viņam jāpaliek uz ielas? Ja uzskata, ka šie 15 cilvēki dienā ir jāpārsūta kaut kur citur, vai tas būs lētāk? Nu diez vai tā būs. “Aizskar tas, ka pirmā līmeņa slimnīcas tiek parādītas negatīvā gaismā — ka mēs neko īsti nedarām un pacienti pie mums izmaksā ļoti dārgi. Patiesībā mēs Aizkrauklē darām daudz vairāk nekā vispār dara pirmā līmeņa slimnīcas. Un arī tas viens pacients uzņemšanas nodaļā nemaz tik dārgi neizmaksā, kā to publiski pauž Veselības ministrija. Tikai atbildes, ko darīt un kas notiks tālāk, jau nav. Nav nekāds noslēpums, ka uzņemšanas nodaļa zināmā mērā veic arī sociālo funkciju, bet mēs tāpēc arī esam, lai visu diennakti palīdzētu cilvēkiem, kas dzīvo šajā novadā. Nevar skatīt visu tikai caur ekseļa tabulu prizmu. Jāņem vērā arī cilvēciskais faktors,” nosaka klīnikas vadītāja.
Fakts
◆ Uzņemšanas nodaļā pieņemto pacientu skaits (pēc ambulatoro pacientu reģistrācijas žurnāla): 2024. gadā — 4963, 2025. gada deviņos mēnešos — 4070.
◆ Aprūpes nodaļā uzņemto pacientu skaits: 2024. gadā — 1431, 2025. gada deviņos mēnešos — 1101.
◆ Dienas stacionārā (operācijas) gan valsts apmaksātas, gan par saviem līdzekļiem: 2024. gadā — 325, 2025. gada sešos mēnešos — 171.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksts “Staburags”.
