Skolotāji atkal draud streikot. Šoreiz tāpēc, ka valdības sagatavotajos Izglītības likuma grozījumos paredzēts noteikt skolotāju algu neatkarīgi no minimālās algas valstī, nepiesaistot to kādam citam ekonomiskajam rādītājam.
Skolotāji atkal draud streikot. Šoreiz tāpēc, ka valdības sagatavotajos Izglītības likuma grozījumos paredzēts noteikt skolotāju algu neatkarīgi no minimālās algas valstī, nepiesaistot to kādam citam ekonomiskajam rādītājam. Taču saglabājot skolotājam ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju darba samaksu par vienu slodzi atbilstoši valdības apstiprinātajam skolotāju darba samaksas paaugstināšanas grafikam.
Šāds lēmums skolotājus neapmierina, un sākumā viņi mēģināšot Saeimas deputātus “vest pie prāta”, apelējot pie sirdsapziņas. Ja nekas neizdosies, piketēs, bet, ja vēl tad valsts gudrie vīri un sievas savas domas nemainīs, streikos. Patiesībā skolotājiem algas palielinātas biežāk nekā valstī palielināta minimālā alga. Pēdējo algas palielinājumu skolotāji sagaidīja pavisam nesen — šīgada 1. septembrī.
Nenoliedzami, daudzu profesiju pārstāvju darbs Latvijā nav pienācīgi novērtēts. Arī skolotāju. Taču Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Krastiņa paziņojums — ja Saeima apstiprinās grozījumus likumā, arī turpmāk skolotāju alga būs viena no zemākajām valstī — ir tīrā demagoģija. Varbūt skolotājiem ir vērts painteresēties, cik saņem ierindas policisti, ugunsdzēsēji, medicīnas māsas, pastnieki? Viņi ikdienā atbildīgi par citu cilvēku veselību, dzīvību, drošību un arī labklājību.
Piemēram, neatliekamās palīdzības feldšeris saņem vismaz 50 latu mazāk nekā skolotājs, kurš strādā vienu slodzi. Ugunsdzēsējs saņem ap 200 latiem un nemaz nedrīkst strādāt vairāk kā vienu slodzi, kaut gan tajā pašā laikā skolotāji “rauj” pusotru un pat divas. Dienesta uz ūdeņiem glābējs vasaras sezonā saņem 135 latus. Pastnieks, kuram ik dienas, lietus vai sniegs, jāmēro vismaz 30 kilometru, saņem ap 110 latiem, bet motorizētās pasta piegādes darbinieks — ap 150 latiem “uz papīra”.
Iespējams, mans paustais viedoklis izraisīs daudzu skolotāju sašutumu un nopēlumu, taču domāju, ka drīz būs grūti atrast cilvēku, kurš spriež citādi. Manuprāt, ar savu milzīgo neapmierinātību, gaušanos par mazajām algām un mūžīgajiem streika draudiem izglītības darbinieki tikai iemantos sabiedrības nosodījumu. Īpaši to skolēnu vecāku, kuri nepelna ne pusi no skolotāja algas.
