Decembris – vilku, ziemas un svētku mēnesis.
Decembris – vilku, ziemas un svētku mēnesis. Laika prognozējumi vēsta – kāds decembris, tāds arī jūnijs; decembra sals nes nākamā gada lielo ražu; ziemelis decembra pilnmēnesī atpūš bargu ziemu; ja decembrī koku un krūmu zari līkst no sniega svara, nākamvasar tie lūzīs augļu un ogu bagātības dēļ.
Senču kalendārā par Adventi sauca laiku no Andrejiem (30. novembris) līdz Ziemassvētkiem (23. decembris). Kristiešu tradīciju ievērotāju vidū šajā laikā nekādas skaļās izrīcības netiek pieļautas. Vakari bija izmantojami klusām nodarbēm – teiku un pasaku teikšanai, mīklu minēšanai. Protams, šīs tradīcijas vēsta, ka katrā Adventes svētdienā vainagā iededzināma kāda no četrām svecēm tā, lai Ziemassvētku vakarā kādu brīdi degtu visas četras kopā. Citi ticējumi gan vēsta, ka, sākot ar Mārtiņiem, bijis īstais budēļos iešanas laiks. To darījuši gan Bārbalās (4. decembrī), gan Niklāvos (6. decembrī). Ticējumi vēsta: kurš Niklāva dienu nesvētī, tam nepadodas ne vistas, ne zirgi. Tā nu Niklāvos kāva gaili un ar viņa asinīm slacīja auzas. Svētku ēdienkartē, protams, bija gaiļa zupa un cepetis.
13. decembrī svinam Lūcijas – gaismas nesējas – dienu. Ar to sākot, diena kļūstot par vistas naga tiesu garāka. (Tas gan laikam bija tad, ja svinības ritēja pēc vecā kalendāra.) Šajā dienā svētības pēc ar ūdeni esot jānobrauka lopiem muguras. Ticējumi vēsta, ka gadā bijušas trīs dienas, kurās vilkači devušies uz sapulci ellē – Vasarsvētkos, Jāņos un Lūcijās. Tieši tāpēc šajās dienās nevienam neko nedrīkst aizdot, jo šajā dienā aizdotās lietas varot tikt izmantotas burvestībām.
Nenoliedzami, galvenie decembra svētki ir Ziemassvētki. Kalendārā tie sākas 24. decembra vakarā, bet astronomiski, tātad arī ezoteriski (enerģētiski), raugoties, tie šogad svinami 22. decembrī. Bet visas tā sauktās Bluķa vakara izdarības, kas palīdz gaismai atgriezties virs zemes, veicamas jau 21. decembra vakarā. Šajā dienā gan fiziski, gan enerģētiski jāiztīra māja. Darbi jābeidz ar grīdas mazgāšanu, un mazgājamajam ūdenim ieteicams pievienot trīs šķipsniņas sāls, trīs pilienus smaržeļļas, trīs pilienus joda tinktūras, tad vienlaikus ar fizisko tīrīšanu būs veikta arī enerģētiskā tīrīšana. Telpās var pakūpināt kadiķu, vībotņu vai vērmeļu zariņus. Pēc tam uz brīdi jāatver logi, lai telpās var ieplūst tīrs gaiss.
Vakarā klāj svētku galdu, bet vēlu vakarā vai, vēl labāk, pusnaktī var ievērot stiprākos – uguns rituālus; velt bluķi, svēpēt laukā slinkumu, ļaunumu un citas ligas. Ja ne citādi, tad nepiesārņotā un klusā dārza vai sētas vietā iedegt kaut nelielu ugunskuriņu, kur kopā ar vairāk nekā gadu vecām zāļu tējām, sauso ziedu rotājumiem, arī adventes vainadziņiem un citiem rotājumiem sadedzināt sliktas domas un izlūgties svētību sev un saviem tuvajiem.
Ziemassvētku tradīcijas liecina, ka pie galda šajā dienā jāsēžas vismaz deviņas reizes, uz galda jābūt vismaz 12 ēdieniem. Nedrīkst aizmirst arī pamielot Mājas kungu un pavarda kāsi, iemetot pa kārumam pavarda liesmās.
Pirmajā Ziemassvētku dienā jāpārcilā visi darbarīki, citādi tie vasarā nederēšot. Turpretī visi citi ilgstošāki darbi – adīšana, vērpšana, aušana un tamlīdzīgi – svētkos aizliegti.
Ziemassvētkos jārūpējas par mājas, lopu un lauku drošību – tāpēc tiem ar pīlādža zaru (mājai, kūtij un citām ēkām – pār durvīm) tiek pārvilkti krusti, labāk jau lietuvēna (vai nu kā piecstaru zvaigzne vai kā rakstiskais lielais “L” burts).
Laika pareģojumi vēsta: kāds laiks Ziemassvētkos, tāds arī Jāņos; zaļi Ziemassvētki – baltas Lieldienas; sniegs pēc Ziemassvētkiem solot graudus. Bet nākamā gada bagātība guļot Ziemassvētku kupenās.
