Ir pārņēmis klusums. Pārtrūkusi vēl viena dzīve. Grūti noticēt, Silvij, ka Tevis vairs nav starp mums, jo vēl pavisam nesen mēs ar interesi ieklausījāmies Tevī, mācījāmies no Tevis, izjutām Tavu dzīvesprieku, smaidu, humoru.
Es šodien, tavā dienā,
Sveci dedzu,
Zem pirkstiem sēru melodija skan,
Un sirds kā allaž
Smaga, samulsusi,
Kad jāšķiras no drauga man.
(A. Ziemele)
Ir pārņēmis klusums. Pārtrūkusi vēl viena dzīve. Grūti noticēt, Silvij, ka Tevis vairs nav starp mums, jo vēl pavisam nesen mēs ar interesi ieklausījāmies Tevī, mācījāmies no Tevis, izjutām Tavu dzīvesprieku, smaidu, humoru. Kur Tu ņēmi spēkus?
Tavs šūpulītis kārts Ludzas rajona Miglinieku ciema zemnieku ģimenē. Būdama bērns, Tu izjuti kara briesmas un grūtības. Bet kopā ar māsām un brāli, mammu un tēti Tu izturēji. Un Tevī radās spīts un vēlme izzināt šo pasauli, būt noderīgai cilvēkiem. Tu biji ļoti zinātkāra. Pēc Nautrēnu vidusskolas Tu devies uz Rīgas 2. medicīnas skolas feldšeru — laborantu nodaļu. Astoņi gadi bija nostrādāti Rēzeknes slimnīcā. Vēlme dalīties zināšanās aizveda Tevi uz Latvijas Universitāti, un paralēli darbam Tu mācījies Bioloģijas fakultātē.
Pēc augstskolas beigšanas Tu, Silvij, kā skolotāja uzrunāji skolēnus Nirzas astoņgadīgajā skolā un Liepnas internātskolā.
1981. gadā kopā ar savu vīru Robertu, vēstures skolotāju, un bērniem Aivaru un Ausmu pārcēlies uz Jaunjelgavu. Pa šiem Jaunjelgavā pavadītajiem gadiem Tevi par savu skolotāju sauca gan tie, kuri dzīvoja internātā, gan tie, kuri ar aizrautību mācījās bioloģiju, ģeogrāfiju, novada mācību, gan tie, kuri iepazina tālo un tuvo zemju vēsturi.
Savas sirds dāsnumu dāvāji skolēniem, kolēģiem, savai ģimenei, īpaši mazbērniem. Tu darīji daudzus darbus, vienmēr enerģiski, precīzi, ar lielu atbildību. Mēs, kolēģi, brīnījāmies, ko tikai Tu proti! Viskrāšņākie ziedi — Tavā dārzā, visgardākās ogas un skaistākās sēnes mežā — Tavā grozā.
Pēdējos gados jauna aizraušanās — piedalīšanās konkursos. Par Tevi turējām īkšķi, kad piedalījies konkursos “Zini vai mini!”, “Prāta banka”. Vēl tik daudz bija plānu un ieceru. Bet pēkšņi — klusums. Kad valda klusums, mūžību piedāvā Dievs.
Ar Dievu, Silvija!
Kolēģi
Jaunjelgavas vidusskolā
