Es gribētu tā kā koki rudenī nomest lapas un ar jaunu saules loku no jauna tapt.
Es gribētu tā kā koki
rudenī nomest lapas
un ar jaunu saules loku
no jauna tapt.
Aprakt dziļi zem sniegiem
visu, kas paguris, ienīsts vai ciests,
Pret gaismu atkal sniegties
un pumpurus riest.
Maigumā gurstošu sirdi
saldu dzīvību krāt,
sīkākā asna slāpi dzirdēt
un līdz lāsītei atdāvāt.
Es gribētu tā kā koki
aizmirst par gadiem un salu
un dzīvām sakņu rokām
dzīvā nākamībā palikt.