Valdība atbalstīja Labklājības ministrijas ierosinājumu stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanu, lai ne ārsti, ne slimnieki slimības lapu neizmantotu negodīgi.
Valdība atbalstīja Labklājības ministrijas ierosinājumu stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanu, lai ne ārsti, ne slimnieki slimības lapu neizmantotu negodīgi. Grozījumi slimības lapu izsniegšanas noteikumos stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī. Tie paredz — ja darba nespēja slimniekam būs ilgāk par 45 dienām, ģimenes ārstam būs pienākums pacientu nosūtīt pie ārsta speciālista. Ja darba nespējas lapa būs ilgāk par sešiem mēnešiem, ārsts pacientu nosūtīs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas pārbaudei, un tai būs jālemj par pacienta invaliditātes noteikšanu.
Kāds tam pamatojums? Tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, ka cilvēki katru gadu slimo arvien vairāk, tāpēc arī izsniedz vairāk slimības lapu un ilgākam laikam. Arī summas sociālajos pabalstos jāizmaksā lielākas — 2001. gadā slimības pabalstiem iztērēti 9,54 miljoni latu, bet 2005. gadā — 27,26 miljoni.
Un ko gan citu lai gaida? Kā tagad cilvēki strādā? Bez brīvdienām, arī ar darba drošību ir problēmas. Ja saslimst, neiet pie ārsta, lai saimnieks neatbrīvotu no darba. Rezultātā arī spēcīgie vīri nereti “nolūzt”, un tad jau jāārstējas slimnīcā. Pazīstu jaunu vīrieti, kurš, lai uzturētu ģimeni, strādā pat trijās darbavietās un diennaktī guļ tikai trīs stundas. Viņš jau sen klepo, bet pie ārsta neiet.
Vairums strādnieku slimības lapu neņem pat tad, kad tas būtu jādara. Taču lielas naudassummas, “slimojot pēc vajadzības”, nelaiž garām augstas amatpersonas, kurām darba nespējas lapa noder konfliktu risināšanā, lai korupcijas vai citu pārkāpumu dēļ neatbrīvotu no darba. Tā rīkojās pat Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis, kuru bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars gribēja atbrīvot no amata, bet nevarēja to izdarīt, jo policijas priekšnieks tūlīt “saslima” un laimīgi slimoja, līdz pašu ministru “izmeta” no amata. Tagad policists atkal ir vesels. Līdzīga situācija veidojas Izglītības un zinātnes ministrijā, kur ministre Baiba Rivža konfliktē ar ministrijas valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku. Tādu piemēru ir ļoti daudz, un tur arī rodas lielās pabalstu summas.
Cilvēkiem, kuriem ir mazas algas, slimot ir ļoti neizdevīgi, jo par darba nespējas laiku nevienam pabalstu nemaksā simtprocentīgi algas apmērā.
