Aija un Oskars Ādami no Mazzalves pagasta zemnieku saimniecības “Krasti B” katru gadu dodas kādā pieredzes braucienā uz ārzemēm.
Aija un Oskars Ādami no Mazzalves pagasta zemnieku saimniecības “Krasti B” katru gadu dodas kādā pieredzes braucienā uz ārzemēm. Iepazinuši, kā strādā zemnieki citviet pasaulē, mazzalvieši secina, ka viņu gaļas šķirnes liellopu audzēšanas saimniecība nav sliktāka par vidusmēra Eiropas saimniecību.
Aija Ādama ir Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja un kopā ar vīru Oskaru strādā saimniecībā “Krasti B”, kurā ir viens no lielākajiem gaļas šķirnes liellopu ganāmpulkiem Aizkraukles rajonā. Šī saimniecība arī vienīgā Aizkraukles rajonā atzīta par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību. Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijā pavisam ir astoņas saimniecības no Aizkraukles rajona — no Mazzalves, Iršiem, Bebriem un Vietalvas.
Dzīvnieku izsoli rīkos arī Latvijā
Katru gadu asociācija saviem biedriem rīko pieredzes braucienu uz ārzemēm, un regulāri tajos piedalās arī Ādami. Mazzalvieši apmeklē gaļas dzīvnieku izstādes un vērtēšanas skates, piedalās dzīvnieku izsolē. Šogad viņi bija Zviedrijā un Dānijā.
“Lopkopji uz šīm izstādēm un izsolēm dodas nolūkot un iegādāties dzīvniekus ganāmpulka paplašināšanai un uzlabošanai. Arī mēs gribam pamēģināt līdzīgu izsoli sarīkot Latvijā. Parasti lopu pircēji braukā pa saimniecībām un izvērtē katru piedāvājumu. Tāda izsole, kad katra saimniecība atvestu parādīt pa kādam labam eksemplāram, ļautu izvērtēt piedāvājumu un pieprasījumu kopumā,” stāsta Aija Ādama.
Iepirkuma cenas zemākās Eiropā
Izvērtējot ārzemēs redzēto, Oskars Ādams atzīst, ka “Krasti B” līdzinās vidusmēra Eiropas saimniecībai: “Saimniecības ārzemēs mums ir tālu priekšā jauno tehnoloģiju un ēku celtniecības ziņā, jo tām ir arī lielāks Eiropas finansiālais atbalsts. Savukārt no mums viņi varētu mācīties, kā izdzīvot, saimniekojot ar tādu atbalstu un nodokļu politiku, kāda ir Latvijā. Arī gaļas iepirkuma cenas Latvijā ir krietni zemākas nekā daudzviet Eiropā un pasaulē. Tomēr mēs vēl turamies un cenšamies pat attīstīties.”
Latvijā liellopa gaļas iepirkuma cenas ir viszemākās. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, tās gan nedaudz palielinājās, bet nu atkal samazinājušās. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, “Krastu B” saimnieku prioritāte nav gaļas pārdošana vietējiem pārstrādātājiem. Lai varētu izdzīvot un kaut nedaudz nopelnīt, viņi izvēlējušies citu ceļu: Latvijā pārdod telītes vaislai, bet jaunlopus — nobarošanai ārzemēs. Un tikai neliela daļa saimniecības lopu tiek izmantoti gaļas ieguvei.
Pārmet patriotisma trūkumu
“Latvijas pārstrādātāji gaļu iepērk par ļoti zemām cenām un tajā pašā laikā pārmet mums, ka nemākam izaudzēt labus lopus gaļas eksportam. Bet kāpēc mums to darīt, ja nesaņemam atbilstošu samaksu? Astoņus līdz desmit mēnešu vecu bullēnu pārdodot nobarošanai ārzemēs, saņemam tikpat daudz, cik saņemtu no vietējiem pārstrādātājiem, ja lopu savā saimniecībā audzētu un barotu vēl vismaz tikpat ilgu laiku. Mums pārmet patriotisma trūkumu un to, ka neatbalstām vietējos ražotājus, taču tajā pašā laikā vietējiem ražotājiem ir izdevīgāk ievest gaļu no ārzemēm, nevis maksāt mums normālu cenu par Latvijā audzētu produktu,” gaļas liellopu tirgū radušos situāciju skaidro Oskars Ādams.
Negrib pārtikt no pabalstiem
Mūsdienās lauksaimniecība, tāpat kā jebkura cita nozare, ir bizness. Tāpēc jādomā, kā darboties, lai strādātu bez zaudējumiem, citādi jābankrotē. Protams, gaļas liellopu audzētāji saņem valsts subsīdijas, taču to Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija panākusi ilgās un smagās diskusijās. Šogad pirmo gadu, pateicoties valsts un Eiropas Savienības atbalstam, “Krastos” nauda ieguldīta celtniecībā — mājai un saimniecības ēkām uzklāti jauni jumti. “Protams, valsts subsīdijas un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi ir liels ieguvums, taču mēs negribam iztikt no šiem pabalstiem. Mēs gribam savu saimniecību veidot un strādāt tā, lai ienākumus varētu gūt un arī pelnīt ar darbu, ko darām,” piebilst Oskars Ādams.
Lopi arī saimnieku priekam
“Krasti B” bija pirmie, kuri Aizkraukles rajonā sāka audzēt “Šarole” šķirnes dzīvniekus. Šogad mazzalviešu ganāmpulku papildinājuši “Sīmentāles” šķirnes lopi. Pirms četriem gadiem viņus iegādājās Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija. Dzīvnieki bija izmitināti saimniecībā “Krasti B”, lai vērotu, kā viņi pielāgosies dzīvei Latvijas apstākļos. Pieredze rāda, ka “sīmentālieši” ir labi gaļas un arī piena lopi, tāpēc Ādami šogad šīs šķirnes dzīvniekus nopirka arī savai saimniecībai. Nu baltajiem “francūžiem” pievienojušies arī brūngani ragaiņi no Vācijas.
Šobrīd zemnieku saimniecībā “Krasti B” ir 130 liellopu, taču pāris gadu laikā ganāmpulku plānots paplašināt. Lai to paveiktu, mazzalviešiem savas saimniecības telītes jāpatur pašiem, nevis jāpārdod.
“Pirmo reizi esam iegādājušies lopus arī pašu priekam, nevis tikai komercijai. Nopirkām bulli un četras “Heilandes” šķirnes teles, un nākamā gada sākumā šajā saimē gaidāms pieaugums. Šie dzīvnieki, tāpat kā pārējie mūsu saimniecībā, visu gadu var dzīvot laukā — lieli un skaisti dzīvnieki,” priecājas “Krastu” saimnieks. Viņš uzskata, ka, tikai piepildot Latvijas laukus ar lopiem, varēs saglabāt dabisko vidi un veidot koptu ainavu. To viņš novērojis arī vairākās Eiropas valstīs. Daudzi cilvēki strādā algotu darbu pilsētā, bet laukos viņiem ir tā sauktā “hobija” saimniecība. Viņi tur lopus galvenokārt lauku vides saglabāšanai.
