Nereti redakcijā vēršas cilvēki, kuri nesatiek ar kaimiņiem. Nesatiek gan laukos dzīvojošie, gan pilsētu daudzdzīvokļu māju kaimiņi. Uzklausot viņu stāstījumu, nākas secināt, ka viena pagale nedeg.
Nereti redakcijā vēršas cilvēki, kuri nesatiek ar kaimiņiem. Nesatiek gan laukos dzīvojošie, gan pilsētu daudzdzīvokļu māju kaimiņi. Uzklausot viņu stāstījumu, nākas secināt, ka viena pagale nedeg.
Suņa gaudošana neļauj gulēt
Visvairāk nesaskaņu ir pilsētās, kur dzīvokļos ir tik laba dzirdamība, ka pat kaimiņa nošķaudīšanās traucē mieru. Tomēr visbiežāk nesaskaņas ir paaudžu starpā — starp pensionāriem un jauniešiem. Šādos gadījumos abas puses ir ļoti agresīvas, un attiecības neuzlabojas pat pēc sabiedrības pārstāvju, piemēram, administratīvās komisijas, iejaukšanās.
Tā notiek arī vienā Aizkraukles pilsētas namā, kur kādā dzīvoklī bieži gaudo suns. To viņš dara tad, kad mājās ir atstāts viens. Kaimiņi ir sūdzējušies administratīvajai komisijai, saimnieki brīdināti, bet nekas nemainās. Gaudošana turpinās jau gadiem ilgi. Tā ir gan dzīvnieka, gan arī cilvēku mocīšana.
Var iedomāties, cik briesmīgi jūtas cilvēki, kuru dzīvokļi ir suņa saimnieku miteklim blakus. Suņa gaudas nereti skan pat naktīs.
Traucē katra kustība
Visasākie ir pensionāru un pusaudžu konflikti. Kādai kundzei citā pilsētā jau vairākus gadus traucē kaimiņi virs viņas dzīvokļa. Viņa dzird, kā augšā pagrūž krēslu, kā skaļi “runā” televizors, kā skraida bērni un, viņasprāt, tīšām dauza kājas, bet, nākot lejā pa kāpnēm, pie viņas dzīvokļa allaž piespiež zvana pogu vai durvīm pielīmē košļājamo gumiju.
Uzklausot otru pusi, aina ir citāda. Augšējā dzīvokļa bērnu vecāki stāsta, ka vecā kundze, viņuprāt, terorizē bērnus. Kad pusaudži kāpjot lejā, viņa ar slotaskātu gaidot pie savām durvīm un nereti ar to bērniem esot iesitusi. Arī bāršanās esot skaļa un aizvainojoša, jo bērnus viņa lamājot neglītiem vārdiem. Rezultātā pusaudžiem bez pieaugušajiem tagad bail iet garām šīs kundzes dzīvoklim. Visdīvainākais ir tas, ka agresīvā pensionāre par trokšņošanu kaimiņdzīvoklī sūdzoties pat tad, kad tur neviena neesot.
Konflikts ilgst jau vairākus gadus, abas puses ir nesamierināmas, taču šajā gadījumā vairāk cieš bērni, kuri no vecās kundzes ļoti baidās. Viens no bērniem naktīs trūkstoties no miega un raudot. Meitenīti māte pat aizvedusi pie ārsta, un viņai vajadzīga psihologa konsultācija.
Atrod “zelta vidusceļu”
Cits piemērs. Kāda vientuļa kundze nopirka dzīvokli pirmajā stāvā, kur ir trīs kaimiņi. Vienā no šiem dzīvokļiem bieži pulcējas jaunieši, viņi nereti sarunājas arī kāpņutelpā un to piegružo. Jaunā iemītniece sākumā visu vienmēr satīrījusi, bet kaimiņi par to nelikušies zinis. Tad sieviete ar jauniešiem aprunājusies, tā teikt, no sirds. Viņa stāsta:
— Reiz, nākot no darba, atkal kāpņutelpā sastapu jauniešu bariņu, kuri aizrautīgi grauza saulespuķu sēkliņas, čaumalas metot turpat, un smēķēja. Vispirms es viņiem pastāstīju, ka esmu jaunā kaimiņiene un gribētu, lai mūsu kāpņutelpa būtu tīra, nevis piegružota. Lai saruna labāk raisītos, iznesu no dzīvokļa ābolu grozu un noliku ārā uz soliņa, lai jaunieši cienājas.
Atvainojoties, ka jaucos viņu dzīvē, puišiem jautāju, kāpēc viņi smēķē un dzer alu? Tas taču jaunam organismam ir ļoti kaitīgi. Viens no viņiem atklāti pateica: “Es nevienam neesmu vajadzīgs, mājās visi dzer un kaujas, tāpēc šādi nomierinu nervus.”
Runā no sirds
Runājām no sirds. Es nevienu neapvainoju un nenosodīju, vien ieteicu: ja rodas problēmas, lai vēršas pēc padoma, ja varēšu, palīdzēšu. Vienīgais, ko lūdzu — lai viņi uzvedas kārtīgi un nepiegružo kāpnes un pagalmu. Jaunieši kopš tā laika pat papīra gabaliņu kāpņutelpā nav nometuši.
Kad satiekamies, vienmēr laipni sasveicināmies. Priecājos, ka esam draugi, ne ienaidnieki. Protams, ja es būtu viņiem “klupusi virsū” skaļiem vārdiem un apsaukājusi, pretī saņemtu to pašu. Un naida sēkla būtu iesēta. Tāpēc vienmēr jācenšas atcerēties, ka asumi rada asumus, īpaši jauniešiem. Katrs nejauši pateikts aizvainojošs vārds var ļoti sāpēt un radīt spītu turēties pretī.
***
Šis nav vienīgais pozitīvais stāsts par kaimiņu attiecībām. Zinu vairākas ģimenes, kuras, kaimiņos dzīvojot, dalās pat ar pašceptiem pīrādziņiem, pieskata viens otra bērnus, dzīvniekus vai saslimušu cilvēku. Kādai aizkrauklietei, kura diezgan bieži ārstējas slimnīcā, kaimiņiene baro viņas kaķi. Patīkami, kad cilvēks cilvēkam vēl labu.
