Pēc tērpa pašūšanas pāri palikuši auguma gabaliņi, nenovalkātas, taču no modes izgājušas drēbes – tas ir viss, kas vajadzīgs, lai pagatavotu virkni vajadzīgu, glītu un mīļu lietu!
Pēc tērpa pašūšanas pāri palikuši auguma gabaliņi, nenovalkātas, taču no modes izgājušas drēbes – tas ir viss, kas vajadzīgs, lai pagatavotu virkni vajadzīgu, glītu un mīļu lietu! Šajā bezpersoniskuma pilnajā industrijas laikmetā visā pasaulē augstu vērtēti tiek rokdarbi. Tajā skaitā – arī lupatu izstrādājumi, ko angliski runājošajās zemēs sauc par pečvorku, un par tiem maksā lielu naudu…
Lupatsegu pirmsākumi meklējami XVI gs. Anglijā, kur modē nāca tā sauktās “parādes segas” – no Indijas ievesti gultas pārklāji ar sarežģītiem rakstiem, izšūti zelta diegiem, rotāti ar pusdārgakmeņiem. Protams, ka tie bija dārgi, tāpēc taupīgās angļu namamātes sāka vākt un krāt visdažādākos audumu atgriezumus Redzot interjerus latviešu sētās, varam droši sacīt: arī mūsu sievietes ir gana taupīgas, čaklas un lielas mākslinieces!
No auduma lupatiņām tiek izgatavoti aizkari, spilvenu pārvalki, pārklāji, paklājiņi, galdauti, salvetes, paliktņi karstiem traukiem, iepirkumu somas, maisiņi žurnālu un avīžu glabāšanai un citas noderīgas lietas.
Spilvendrānu oriģinālu dara uz tās aplikāciju tehnikā uzšūtie ziedi. Piešūšanu sāk ar apakšējo ziedu, kas ir vislielākais.
Uz tā šuj virsū nākamo – nedaudz mazāku. Trešais zieds savukārt tiek uzšūts uz otrā. Lai šī “buķete” būtu pufīgāka, katram krāsainā zieda audumam var apakšā palikt sintaponu (Nopērkams audumu veikalos dažādā biezumā; cenas – sākot no pāris latiem metrā.) Jo prasmīgāk saskaņosiet krāsas, jo skaistāks būs spilventiņš!
Krēsla pārvalks jādarina, kad vecā mēbeļdrāna pagalam sadilusi vai neglābjami nosmērējusies. Vispirms noārda veco mēbeļdrānu, ko pēc tam izmanto par piegrieztni jaunajam pārvalkam. Kādas krāsas, kādu rakstu izvēlēties – tas jau pašas rokdarbnieces ziņā. Krēslam jauno mēbeļdrānu piestiprina ar saimniecības preču veikalos nopērkamajām speciālajām skaviņām. (Būs vajadzīgs arī skavotājs; nopērkams saimniecības preču veikalos, cena – ap sešiem latiem). Jāpiebilst, ka audums šajā gadījumā jāizvēlas iespējami blīvāks, biezāks, izturīgāks. Tātad nenovalkājamās krimplēna kleitas būs vislabākās!
Gultas pārklājs ir lielākais no šeit minētajiem rokdarbiem, tāpēc tas ir arī visdarbietilpīgākais. Vispirms uz papīra jāuzzīmē skice, iepriekš izvēloties kādu noteiktu mērogu. Pēc tam jāuzskicē atsevišķā kvadrāta zīmējums, bet – nu jau mērogā 1:1. Vispirms sašuj kvadrātiņus, pēc tam no tiem veido sleju. Sašujot kopā sleju pie slejas, pārklājs ir gatavs.
Tik lielu darbu darinot, jāievēro daži noteikumi: audumiem jābūt aptuveni viena biezuma un no līdzīga materiāla (bieza un blīva kokvilna kopā ar plānu flaneli, vilnas audums – kopā ar trikotāžu; zīds – ar zīdu). Trikotāžas gabaliņi, piemēram, jāiestrādā tā, lai tie neizstiepjas. Ja pārklāju vēlas greznu, tajā iestrādā brokāta vai citu efektīgu audumu gabaliņus. Pārsteidzošu efektu var panākt ar dažādu faktūru audumiem.
Paklājiņš, kas noklājams pie dzīvokļa ieejas vai mājas verandas, darināms no stingrāka auduma gabaliņiem nekā izmanto gultas pārklājam. Labi noderēs mēbeļaudumi, mēteļaudumi. Šim roku darbiņam vajadzīga arī rupjāka padrēbe, ko pašuj apakšā. Ja kā padrēbi vēlas izmantot maisaudumu, tad gan jāpadomā, vai tas nesabojās grīdas segumu – laminātam tas var nekaitēt, taču linolejs ar laiku izdils noteikti.
Astoņdesmitgadīgās Veras Kudrovas rokdarbu pūru pārlūkoja un padomos ieklausījās
