No paaudzes paaudzē latviešu sievas pārmantojušas aušanas un citu rokdarbu prasmi. Šī tradīcija nav zudusi arī tagad, un par to varēja pārliecināties Pļaviņu kultūras nama lietišķās mākslas pulciņa “Skanstupe” 30 gadu jubilejas svinībās.
No paaudzes paaudzē latviešu sievas pārmantojušas aušanas un citu rokdarbu prasmi. Šī tradīcija nav zudusi arī tagad, un par to varēja pārliecināties Pļaviņu kultūras nama lietišķās mākslas pulciņa “Skanstupe” 30 gadu jubilejas svinībās.
Sandras Pumpures teksts un foto
Kolektīvs dibināts 1976. gadā, kad Pļaviņu kultūras nama telpās sāka darboties audēju pulciņš, ko organizēja Zelma Ozoliņa. Viņa uz kultūras namu no savām mājām aizveda stelles, un tā pļaviņietes savu aušanas prasmi “izveda tautās”. No pirmsākumiem līdz pat 1997. gadam pulciņu vadīja Anna Tropiņa, kura savas zināšanas un prasmi nodevusi daudzām rokdarbniecēm. Viņas darbu vēlāk turpināja Ruta Zvirgzdiņa.
Ceļo pasaulē
Grūti saskaitīt, cik metru dzīparu un audekla pļaviņietes šajā laikā noaudušas, bet noteikti ļoti daudz. Veikums redzams pulciņa rīkotajās izstādēs. Tādas bijušas pašu mājās un arī citviet. 1982. gadā Rīgas lietišķās mākslas izstādes noslēgumā pļaviņietes par saviem darbiem saņēma 15 pateicību, sešus darbus aizveda uz Maskavas mākslas muzeju, bet Krustpils novada zeķes aizceļoja pat uz izstādi Šrilankā. Savukārt 1987. gadā 21 pulciņa dalībnieču darbs nodots Rīgas etnogrāfiskajam muzejam.
Pļaviņiešu darbi nokļuvuši dažādās valstīs — Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā, Vācijā, Rumānijā, Horvātijā, Krievijā, Baltkrievijā un Austrālijā. Tagad, pateicoties Maigai Konovai, ģeogrāfija paplašināsies, jo viņa adīja cimdus arī Rīgā gaidāmā NATO sammita dalībniekiem.
Šajos gados Tautas daiļamata meistares nosaukumu ieguva 13 pulciņa audēju, divi pinēji un viena tamborētāja.
Strādā par spīti visam
Lietišķās mākslas pulciņš “Skanstupe” ir unikāls, jo saglabājies par spīti dažādām grūtībām, arī mainoties valsts iekārtām. Jubilejas pasākumā Ruta Zvirgzdiņa atzina — katra tauta var pastāvēt tik ilgi, kamēr dzīva ir tās valoda un arī māksla. Pļaviņieši to sapratuši un atbalstījuši šī kolektīva darbību visu 30 gadu garumā.
— Pārmaiņu laikā mums gāja visādi, jo grūti bija sagādāt līdzekļus, lai nopirktu dziju. Izlīdzējāmies, kā mācējām. Dziju un citus materiālus galvenokārt pērkam pašas. Izārdām arī vecos adījumus un no iegūtās dzijas darinām ko jaunu, — stāsta Ruta Zvirgzdiņa.
“Skanstupes” rokdarbniecēm izveidojusies laba sadarbība arī ar citiem lietišķās mākslas kolektīviem no Madonas, Ērgļiem, Kokneses, Jēkabpils, Neretas un Siguldas. To pārstāvji pļaviņietes sveica skaistajā jubilejas sarīkojumā.
Vajag jaunus spēkus
Šobrīd lietišķās mākslas pulciņā darbojas 12 sieviešu — audējas, adītājas, tamborētājas un izšuvējas. No 2004. gada to vada enerģiskā Svetlana Smilga.
Ruta Zvirgzdiņa atceras, ka reiz darbnīcā ienākusi jauna sieviete Svetlana un teikusi, ka vēlas iemācīties aust.
— Man “aizķērās” šis vārds — mācīties. Tobrīd mums stellēs bija ielikti pieci audekli, un gada laikā Svetlana tos noauda. Sapratu, ka no viņas kaut kas iznāks, un lūdzu Svetlanu pārņemt pulciņa vadību. Mēs visas jau esam gados, vajadzīgi jauni spēki, — stāsta Ruta Zvirgzdiņa.
Kopā ar savām “meitenēm”
Svetlana Smilga atzīst, ka viņai rokdarbi ir mīļākais vaļasprieks.
— Nāku no Ludzas rajona. Man paveicās, jo skolā pirmā mājturības skolotāja bija liela rokdarbniece un arī audēja. Kad jau dzīvoju Pļaviņās, vēlējos šo prasmi apgūt labāk, tāpēc arī atnācu uz pulciņu pie savām “meitenēm”, kā es viņas dēvēju, — stāsta Svetlana Smilga.
Viņai grūti pateikt, kurš no rokdarbiem pašai tuvāks. Ja nepieciešams, kaut ko noada, un arī tamboradata vienmēr esot pie rokas.
Tagad Svetlana mācās Rīgas Tautas mākslas centra rīkotajos divgadīgajos kursos, kur papildina zināšanas ne tikai rokdarbos, bet apgūst arī uzņēmuma vadību, finanses un citas lietas.
