Šodien manā telefonā ierakstīts atgādinājums: “Jānopērk saldumi!”.
Šodien manā telefonā ierakstīts atgādinājums: “Jānopērk saldumi!”. Jau vairākus gadus oktobra pēdējā dienā pie manām durvīm klauvē mazi “spociņi” un diedelē konfektes. Tas nozīmē, ka Helovīns ir klāt, un dažādu mošķu apciemojums ir neatņemama šo svētku sastāvdaļa. Manuprāt, arī pati miermīlīgākā.
Helovīna tradīcija, kas aizgūta no senajiem ķeltu un skotu karnevāliem, pamatīgi papildināta amerikāņu garā, nu jau vairākus gadus iemājojusi arī Latvijā. No Amerikas nākušais mums bieži vien šķiet tas labākais. Taču šiem svētkiem diemžēl līdzi nāk arī agresija, demolēšana, piekaušana. Piemēram, pērn kāds vīrietis Amerikā iešāvis sejā policistam, kurš pēc darba laika, tērpies Helovīna tērpā un baltā maskā, ar cirvi rokā dzinies pakaļ bērniem. Mēs, protams, neesam tik vardarbīgi, bet, lai īpaši neatpaliktu no lielvalsts svētku izpratnes, Helovīna svētkiem piedāvājam, piemēram, īpašas ēdienu receptes: “Asinszupa ar baltajiem tārpiem”, “Smadzenes ar “Parmesan” sieru”, “Spociņi, jociņi, zirneklīši”. Var jau būt, ka tas ir oriģināli un smieklīgi un vaina ir tikai cilvēkos, kuri to nesaprot.
Šie svētki īsti nav saprotami arī Venecuēlā. Pērn tās prezidents Ugo Čavess mudināja ģimenes neatzīmēt Helovīna svētkus, nodēvējot tos par ASV tradīciju. Viņaprāt, Helovīna svinības ir ASV kultūras sastāvdaļa, kuras mērķis ir “iedzīt bailes citās tautās, iedzīt bailes pašos iedzīvotājos”.
Manuprāt, pret karnevāliem nevienam nebūtu nekādu iebildumu, taču diemžēl daudziem, īpaši pumpainiem tīnīšiem, tie ir ālēšanās svētki. Pērn šo svētku laikā Rīgā aizturēts ap 80 cilvēku.
Nezin, ko par to teiktu ķelti, kuri pielūdza dabas dievus un kuru Jaunā gada svinēšanas tradīcija ir šo svētku aizsākums?
