“Ja sieva grib uzzināt, kur ir viņas vīra kapavieta, lai jautā man,” saka Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis.
“Ja sieva grib uzzināt, kur ir viņas vīra kapavieta, lai jautā man,” saka Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Viņš “Staburagam” pastāstīja par neseno notikumu Pilskalnē, taču šajā stāstā nav jāmeklē simtprocentīga faktu sakritība ar īstenību. Stāsts ir par cilvēcību, kuras nav.
Izpērk visu alkoholu
Pirms pāris gadiem uz Pilskalnes pagastu pārcēlās dzīvot jauna ģimene ar mazu bērniņu. Vietējie par ienācējiem zināja vien to, ka ģimene ir bijusi lielos parādos, pārdevusi dzīvokli Rīgā un ar kādas nekustamo īpašumu firmas starpniecību iegādājusies Līvānu tipa māju Pilskalnes pagasta centrā. Nekustamo īpašumu cenu starpība pilsētā un laukos ir liela, tāpēc Pilskalnē ģimene ieradās, domājams, ar ievērojamiem līdzekļiem. Sākums bijis daudzsološs — mājai nomainīja logus, remontēja istabas. Vietējie, kuri bijuši pie jaunajiem kaimiņiem, stāstīja, ka istabas iekārtotas ar plašu vērienu — sapirktas jaunas dārgas mēbeles, visā mājā izklāti paklāji. “To, ka viņiem bija nauda, ģimene neslēpa. Pagastā ātri izplatījās runas arī par to, ka gan vīrs, gan sieva iedzer un uzdzīvo. Vietējā veikalā viņi vienā reizē varēja izpirkt visus alkoholiskos dzērienus, nežēlojot arī vietējiem,” stāsta Kvieša kungs.
Uzdzīve un kautiņi
Par ģimenes iepriekšējo nodarbošanos pagastā daudz informācijas nebija — zināms bija tikai tas, ka vīrietis ir bijušais cietumnieks. Baumoja, ka ģimenes galva ieslodzījumā pavadījis teju divdesmit gadu. Vēlāk izrādījās, ka viņš ir smags tuberkulozes slimnieks, saslimis ieslodzījumā. Pilskalnē ģimene nodzīvoja pusotru gadu. Šajā laikā vietējie redzējuši ne vienu vien “teātra izrādi”, ģimenes skandālus un kautiņus. Sākumā nodzēruši naudu, kas palikusi pāri, pārdodot dzīvokli, kad tā beidzās, pamazām pārdeva visu mājas iedzīvi. Pastāvīga darba nebija ne vienam, ne otram. Reizēm, lai piepelnītos, strādāja dažādus gadījuma darbus. Līdz pagasta padomei pāris reižu nonāca arī ziņas, ka abu mazgadīgais bērns atstāts novārtā. Pēc tam, kad pusotra gada laikā abi bija notriekuši pilnīgi visus ietaupījumus, ģimene no Pilskalnes aizgāja.
Divus mēnešus morgā
Neilgi pēc tam, kad ģimene pameta Pilskalni, pagastā nonāca ziņa, ka vīrietis Rīgā gājis bojā. Nāves cēlonis tā arī palicis neskaidrs — it kā atrasts miris uz ielas, it kā nogalināts. Lai gan Pilskalnē ģimene vairs nedzīvoja, atraitne pēc bēru pabalsta augusta sākumā ieradās Pilskalnes pagasta padomē. “Sieviete mums uzrādīja dokumentus un izziņu, ka mirušais kremēts. Tā kā ģimene dzīvesvietu bija deklarējusi mūsu pagastā, viņai pienācās bēru pabalsts, ko arī piešķīrām,” stāsta Arvīds Kviesis. Sieviete ar naudu aizbrauca, sakot, ka bēres vīram rīkos Rīgā. Stāsts ar to nebeidzās, jo oktobra vidū Pilskalnes pagasta padome saņēma aicinājumu no morga izņemt vīrieša līķi. Morga darbinieki neizpratnē jautājuši, kad beidzot kāds brauks pēc līķa, jo tas tur glabājas jau vairāk nekā divus mēnešus un neviens par to neinteresējas. Morgā saldētavas esot pārpildītas, un citiem trūkstot vietas. “Mēs bijām šokēti par notikušo. Sieviete pie mums atnāca ar dokumentiem, turklāt vēl ar izziņu, ka nelaiķis kremēts. Pagastam vēl pieprasīja samaksāt iekrāto parādu — vairāk nekā sešus simtus latu par to, ka vīrieša līķis tik ilgi turēts morgā. Protams, mēs to darīt atteicāmies. Mirušo apbedījām pagājušajā nedēļā, viņam nebija neviena piederīgā. Ja sieva kādreiz vēlēsies redzēt vīra kapavietu, jājautā pagasta padomē,” ironiski teic Kvieša kungs.
Pilskalnes pagasta padomē spriež, ka droši vien sieviete šādā veidā izkrāpusi pabalstu mirušā vīra bērēm arī Rīgā. Vai nauda, kas bija paredzēta bērēm, lieti noderēja alkoholam, to zina tikai viņa pati. Vairāk sievietei nav nekā — šobrīd arī meitenīte ir bērnunamā, un tiek kārtoti dokumenti, lai viņa kļūtu juridiski brīva. Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs teic, ka viņiem pat neienācis prātā pārbaudīt, vai sieviete ir sarīkojusi bēres vai nē. Acīmredzot ir cilvēki, kuri gatavi pelnīt pat ar tuvinieku nāvi.
