Iršu pagasta zemnieku saimniecībā “Zemitāni” viesojamies dienā, kad savvaļas dzīvnieku dārzā sumbru saimē piedzimis pirmais mazulis.
Iršu pagasta zemnieku saimniecībā “Zemitāni” viesojamies dienā, kad savvaļas dzīvnieku dārzā sumbru saimē piedzimis pirmais mazulis. Saimniecības īpašnieks Guntis Belēvičs ir sajūsmā par mazo radībiņu, jo pirmos sumbrus piedzimstam gaidījis tikai nākamgad.
Piedzimst pirmais sumbrēns
Kad ar apvidus auto iebraucam dzīvnieku aplokā, sumbru māte ar jaundzimušo tikko iznākusi no meža un ziņkāri lūkojas “iebrucējos”. Mazais, vēl steberēdams un cieši piespiedies mātes siltajiem sāniem, jau sper kāju pret zemi, it kā baidīdams mūs. “Vai nav skaistulis?” jautā Belēviča kungs, kurš ir mūsu gids, izrādot pāris simtu hektāru plašo dzīvnieku dārzu. Jautāju Belēviča kungam, vai viņam nav bail no ragainajiem milžiem. “Kājām aplokā neriskēju iet, bet ar mašīnu var braukt, kaut gan simtprocentīgi drošs par to, ka sumbrs nesabada mašīnas sānus, nevar būt,” saka saimnieks.
Aptieku biznesā cer uz dēlu
Guntis Belēvičs Latvijā vēl pavisam nesen bija pazīstams kā “Saules” un “Mēness” aptieku īpašnieks. Taču nu aptiekas pārdotas, atstājot sev tikai vienu — “Saules aptieku” Rīgā, Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā. “Dēls šobrīd beidz farmācijas studijas Vācijā, tāpēc ceru, ka viņš turpinās mūsu ģimenes sākto biznesu farmācijas nozarē. Esmu pārdevis aptiekas, bet ne zīmolu “Saules aptieka”, tāpēc jau drīzumā gandrīz visām “Saules” aptiekām, arī Aizkrauklē un Koknesē, šo nosaukumu nomainīs. “Saules aptieka” būs tikai viena — tā, ko esmu paturējis sev.”
Nauda, kas iegūta, pārdodot aptiekas, tiek ieguldīta farmācijas biznesam it kā pilnīgi pretējā nozarē — moderna lauksaimniecības uzņēmuma un savvaļas dzīvnieku dārza izveidē.
Piepilda bērnības sapni
Bērnībā, lasot Džeralda Darela grāmatu “Zvēru dārzs manā bagāžā”, Guntis Belēvičs sapņoja, ka arī viņam reiz būs savs zvēru dārzs. Nu šis sapnis pamazām piepildās, un tas notiek vietā, kur Guntis pavadījis savu bērnību — Bebru un Kokneses apkaimē. Arī viņa sieva Vija ir koknesiete.
Belēviča kungs atzīst, ka tā ir liela laime — piepildīt kādu bērnības sapni. Pie tam laimes sajūtas būtiska sastāvdaļa ir darīt darbu, kas sirdij tuvs un sniedz gandarījumu. Vai šī laime nemaksā pārāk dārgi? “Nauda jau nesagādā nekādu prieku, tikai tās izlietojums. Piemēram, izveidot Eiropas nozīmes savvaļas dzīvnieku audzētavu un dabas parku Iršos, tas būtu skaisti, vai ne?” saka Guntis Belēvičs. Saimniecības veidošanā jau ieguldīti vairāki miljoni latu, bet tas vēl nav viss. “Mēs jau daudz esam paveikuši, un mums ir arī vareni nākotnes plāni. Soli pa solim piepildīsim visu iecerēto,” ir pārliecināts “Zemitānu” īpašnieks.
Par peļņu varēs domāt vēlāk
Belēviča kungs iekļauts 500 Latvijas miljonāru sarakstā. Ar vieglu smaidu viņš piebilst: “Pats nemaz nesaprotu, kā tajā sarakstā varēju iekļūt?”. Patiesībā nekā nesaprotama tur nav. Ja ņem vērā Belēviča kungam piederošo īpašumu un saimniecības vērtību, šis cipars tiešām rakstāms sešām nullēm. Viņš saka: “Esmu mednieks jau vairāk nekā desmit gadu. Tas, ar ko es Iršos nodarbojos, ir mēģinājums padarīt savu vaļasprieku rentablu. Hobijs ir lieta, kura prasa tikai izdevumus, taču es gribu to attīstīt tā, lai vaļasprieks pats sevi finansētu.”
Tas ir turīgu cilvēku bizness, jo savvaļas dzīvnieku audzēšana, dārzu veidošana ir uzņēmējdarbības veids, kur nevar gūt ātru peļņu. Pat nopietni darbojoties šajā nozarē, gūt peļņu var cerēt tikai pēc gadiem pieciem. Vienalga, vai dzīvniekus audzē gaļai, komercmedībām, tūrismam, vaislai vai savvaļas populācijas atjaunošanai. Taču Guntis Belēvičs ir optimists. “Man gan nevajadzētu tādam būt, jo esmu diezgan labi informēts, tomēr esmu pozitīvi domājošs cilvēks,” viņš saka.
Lai izveidotu saimniecību Iršos, Belēviča kungs ņēmis kredītu zemes iegādei, taču tas jau atmaksāts. Pārējā līdz šim saimniecībā ieguldītā nauda ir pašu līdzekļi. Līdz šim Belēviča kungs nav saņēmis ne valsts, ne arī Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Taču jau šoruden arī “Zemitāni” būs atbalstīto saimniecību skaitā, jo pretendē gan bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, gan par vaislas dzīvnieku ievešanu no ārzemēm. Belēviča kungs aprēķinājis, ka iegūtais atbalsts būs nozīmīgs, taču tajā pašā laikā niecīgs, salīdzinot ar to, kas saimniecībā vēl vajadzīgs, lai sasniegtu visu iecerēto. Plānu īstenošanai turpmāko piecu gadu laikā nepieciešami vēl vismaz divi trīs miljoni latu. Visi ienākumi, kas šajā laikā tiks gūti no saimniekošanas “Zemitānos”, atkal tiks ieguldīti saimniecības attīstībā.
Sarkanbaltsarkani karogotie “Zemitāni”
Pirms trijiem gadiem Belēviča kungs Iršos nopirka apmēram tūkstoš hektāru zemes un daļu iznomāja zemnieku saimniecībai “Zemitāni”, bet šīgada pavasarī iegādājās arī pašu saimniecību un mantoja tās nosaukumu. “Sarkanbaltsarkani karogotā zemnieku saimniecība “Zemitāni”” — atceroties padomju laiku kolhozu nosaukumus, savu saimniecību jokojot sauc Belēviča kungs.
Šobrīd saimniecībai “Zemitāni” pieder vairāk nekā divi tūkstoši hektāru zemes un meža, no kuriem lauksaimniecībai izmanto ap 1300 hektāru, vēl 200 hektāru lielā iežogotā platībā izveidots savvaļas dzīvnieku dārzs. Ikdienā darbus vada saimniecības pārvaldnieks Gunārs Romanovskis. “Esam izkopuši saimniecības teritorijā esošo mežu, jo nodarbojamies ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī ar mežsaimniecību. Pļaujam sienu, gatavojam skābsienu, sējam auzas, kviešus, griķus un citas kultūras. “Zemitānu” lauksaimnieciskā darbība šobrīd vērsta galvenokārt uz to, lai sakoptu laukus un pašu spēkiem sagatavotu 800 dzīvnieku lielajam ganāmpulkam barību,” stāsta Guntis Belēvičs. “Mums ir ļoti labi darbinieki, arī tādi, kuriem varam uzticēt jaunu un dārgu tehniku.”
Ne—tīrumi pārtop tīrumos
Saimniecības zeme ir ne tikai Iršu, bet arī Vietalvas pagastā. Šajā pusē cilvēki īpašumu privatizēja, bieži mežu izcirta, bet zemi pēc tam pārdeva. Īpašniekiem lielākoties bija nenokārtotas saistības ar valsti, nebija veikta ne meža atjaunošana, ne atjaunotā meža kopšana. Lai visas meža un lauku platības sakārtotu, triju gadu laikā izdarīts ļoti liels darbs.
“Zemitānu” saimnieks atklāj, ka, kopjot savu zemi, beidzot izpratis vārda “tīrums” patieso jēgu: “Tīrums ir pilnīgs pretstats ne—tīrumam. Laukus, kurus ieguvām īpašumā, sākumā varēja dēvēt tikai par ne—tīrumiem. Iegūtās platības bija aizaugušas krūmiem, lauki bija akmeņaini, izdangāti, piedrazoti, tajos mētājās baļķu gali, kas palikuši pēc meža izvešanas. Lai šādus laukus pārvērstu tīrumos, nepieciešams pamatīgs darbs un arī lieli ieguldījumi. Strādājām visus šos trīs gadus un turpinām darīt to joprojām.”
Labs piedāvājums jaunajiem speciālistiem
No fiziskajām personām Guntis Belēvičs ir viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā. No citiem lielajiem zemes īpašumiem šī saimniecība atšķiras ar to, ka “Zemitānu” divi tūkstoši hektāru ir vienkopus un tie tiek apstrādāti. Šī saimniecība, apsaimniekojot tik lielas platības un nodarbinot 15 cilvēku, šobrīd Iršu pagastā ir arī lielākā darba devēja un nodokļu maksātāja. Taču Belēviča kungs domā, ka piecu gadu laikā saimniecības strādnieku skaits varētu palielināties līdz simtam.
“Mums vajag labus agronomus, veterinārārstus, citu nozaru speciālistus. Gribu saviem darbiniekiem laukos radīt tādus dzīves apstākļus, lai viņi būtu ieinteresēti no pilsētas pārcelties uz dzīvi laukos. Jau tagad varam laukos piedāvāt tādas pašas ērtības kā pilsētā un arī tikpat labu atalgojumu. Nesen “Zemitānos” sāka strādāt jauns puisis no Talsiem, kurš nupat ieguvis augstāko mežsaimniecisko izglītību. Kad viņš saviem studiju biedriem stāsta par šādu iespēju, daudzi nemaz netic, ka arī laukos var labi dzīvot, strādāt un pelnīt. Domāju, ka gada beigās viņš varēs iekārtoties jaunajā mājā, kuru saimniecība par saviem līdzekļiem šobrīd atjauno. Mūsu īpašumā ir vairākas šādas mājas, kuras gribam labiekārtot saimniecības vadošajiem speciālistiem,” stāsta Belēviča kungs.
800 dzīvnieku — tas jau ir daudz
Guntis Belēvičs stāsta: “Ieceru mums ir daudz un plāni lieli, taču galvenais virziens ir skaidrs — izveidot Iršos Eiropas nozīmes briežu audzēšanas centru. Šobrīd “Zemitānos” ir 200 hektāru liela iežogota platība, tajā ganās ne tikai staltbrieži, kurus mednieki uzskata par Latvijas dižāko dzīvnieku, bet arī stirnas, dambrieži, sumbri, mufloni un mežacūkas.
Pirmo reizi īstus sumbrus ieraudzīju, kad viņus atveda uz mūsu dārzu. Nu mums ir 22 sumbri. Nē, nu jau 23, jo piedzimis pirmais mazulis. Domāju, ka nākamgad varam sagaidīt būtisku sumbru ganāmpulka pieaugumu. Latvijā nav daudz šo dzīvnieku. Pavisam pasaulē viņu ir tikai ap 2500, bet nu Iršos piedzīvots sumbru ģimenes pieaugums,” stāsta “Zemitānu” saimnieks.
Saimniecībā ir arī vairāk nekā simts muflonu. Mufloni ir Korsikas savvaļas aitas, kaut gan daudzi nezināšanas dēļ viņas sauc par kazām, jo dzīvniekiem ir lieli ragi. Atsevišķā aplokā ir mežacūkas. Ar pārējiem dzīvniekiem viņas nevar turēt kopā, jo mežacūkām ir netikums apēst citu dzīvnieku mazuļus. Ir ap trīssimt dambriežu un ap četrsimt staltbriežu. Kopā šobrīd vairāk kā 800 dzīvnieku. Pateicis skaļi šo skaitli, Belēviča kungs mirkli aizdomājas un tad iesaucas: “Ārprāts — 800 lopu! Manu vecmāmiņu uz Sibīriju izsūtīja tāpēc, ka viņai bija 13 govju un 37 hektāri zemes. Tad jau mani vajadzētu izsūtīt uz Mēnesi!”.
Ideāli dzīves apstākļi
Sumbrus, mežacūkas un muflonus saimniecībā audzē daudzveidībai un tūrisma attīstībai. Šim nolūkam paredzēts iegādāties arī citu sugu dzīvniekus. Savukārt staltbrieži un arī dambrieži domāti ne tikai skaistumam un tūristu piesaistei, bet arī izcilu dzīvnieku iegūšanai. Veicot selekciju, Iršos iecerēts izveidot augstas klases ciltsdarba saimniecību. Tāpēc staltbrieži, kuri iegādāti šim mērķim, izmitināti atsevišķā aplokā.
“Paskatieties, kādi skaistuļi! Lai redzētu tādus briežus, jābrauc uz Anglijas vai Jaunzēlandes izcilākajām audzētavām. Šie brieži iegādāti pasaulē labākajā briežu audzētavā. Arī Latvijā nav daudz vietu, kur var redzēt tādus eksemplārus,” lepojas Belēviča kungs.
Guntis Belēvičs stāsta, ka pirmos briežus pirms diviem gadiem atvedis no Vācijas. Tur Eiropas direktīvu dēļ nācās likvidēt visus briežu dārzus, kuri bija mazāki par diviem hektāriem. Šajos nelielajos dārzos mita daudz dzīvnieku, vietām viņi dzīvoja melnā laukā, kur vasarā pat zāle neauga. Turpretī Iršos viņiem ir ideāli dzīves apstākļi. Iežogojums aptver laukus, mežu, upīti, purvaines un dīķus. Dzīvniekiem ir vieta, kur rast aizvēju, ir kur patverties no svelmes, kukaiņiem, ir kur pavārtīties. Viņi jūtas kā brīvībā.
Latvijā ir labvēlīgi apstākļi briežu audzēšanai, jo pie mums ir daudz brīvas zemes. To iegūstot īpašumā un apvienojot, var izveidot lielas iežogotas platības. Latvijā pēdējā laikā izveidoti vairāki lieli briežu dārzi, dažs platības ziņā ir pat lielāks par “Zemitānu” dārzu, taču dzīvnieku skaita ziņā dārzs Iršos, iespējams, nu jau ir lielākais. Līdz gada beigām piegādās vēl ap 100 staltbriežu no Anglijas, Polijas, Ungārijas un Dānijas, kā arī 12 sumbru no Vācijas.
Dārzs kļūs trīsreiz lielāks
“Briežu govis vestas no Polijas un Ungārijas, buļļi — no Anglijas. Mēģināsim nākamgad ievest briežus arī no Rumānijas. Gandrīz visi mūsu dārza dzīvnieki ievesti no ārzemēm, taču daži iegādāti arī no Daiņa Paeglīša, pazīstamākā Latvijas briežu audzētāja, Morē,” piebilst Belēviča kungs. Viņš stāsta, ka turpmāko gadu laikā dzīvnieku skaitu plānots palielināt līdz trijiem tūkstošiem un iežogoto dārza platību paplašināt līdz 600 hektāriem. Lai ciltsdarbs būtu efektīvs, vajadzīgs liels dzīvnieku skaits, no kā izvēlēties pašus labākos. Īpaši atšķirīgas īpašības iedzimst apmēram pieciem procentiem teļu, no viņiem tikai pusei šīs atšķirīgās īpašības ir vēlamās. Tas nozīmē, ka jāpiedzimst simts bullēniem, lai no viņiem vaislai varētu izvēlēties pāris labāko un perspektīvāko. Saimniecības mērķis ir pārdot šos selekcijas rezultātā iegūtos izcilos dzīvniekus citām audzētavām.
Ko ar neperspektīvajiem?
Bet kur paliks tie neperspektīvie, kurus nevarēs izmantot izcilu skaistuļu radīšanai? “Vai vēlaties tiešu atbildi?” jautā Guntis Belēvičs. “Desās! Tāpat taču ir jebkurā zemnieku saimniecībā, kurā audzē lopus. Arī tur dzīvnieki galu galā nokļūst gaļas kombinātā. Lielāko briežu gaļas daudzumu nāksies eksportēt. Saprotu, ka Latvijā meža dzīvnieku gaļu lielākoties ēd tikai mednieku ģimenēs. Mums nav veikalu, kur var nopirkt svaigu meža dzīvnieku gaļu un tās izstrādājumus. Taču mūsu mērķis ir mainīt šos ieradumus. Gribam izveidot gan ražotni meža dzīvnieku gaļas pārstrādei, gan tepat Latvijā produkciju realizēt. Restorāni jau grib tikai tos smalkākos filejas gabalus, bet kur lai liek visu pārējo? Jāpārstrādā pašiem!”
“Zemitānos” domā arī par komercmedību rīkošanu, tūrisma attīstību, dabas parka izveidošanu un safari organizēšanu. Saskaņojot ar atbildīgajām institūcijām, daļu staltbriežu varētu laist arī brīvībā, lai uzlabotu Latvijas briežu populāciju. Tās visas ir nākotnes ieceres, kuras plānots attīstīt paralēli. Komercmedību rīkošanai gan neizmantos iežogotās teritorijas, bet saimniecības brīvās platības. Savukārt tie interesenti, kuri vēlēsies apskatīt dzīvniekus tuvumā, fotografēt un filmēt, ar pavadoni varēs doties izbraukumā pa dabas parku.
“Tas ir tikai sākums!”
“Lai arī trīs gadus jau strādājam, vēl esam pašā sākumā. Nākamo gadu laikā te plānots uzbūvēt mītnes tūristiem, izveidot iekšējos ceļus, sakārtot visu saimniecības infrastruktūru. Šobrīd būvējam angāru lauksaimniecības tehnikas novietošanai, nākamgad celsim graudu kalti. Plānojam paši ražot dzīvnieku barību — kombinētās barības granulas, kuras sākumā noteikti izmantosim savām vajadzībām, vēlāk varbūt arī pārdosim. Lai pārraudzītu saimniecības darbu, arvien biežāk pats braucu uz Iršiem. Taču ir ar saimniecību saistītas lietas, kuras kārtoju birojā Rīgā. Tāpēc var teikt, ka esmu ar vienu kāju Iršos, ar otru — Rīgā,” stāsta Belēviča kungs. Viņš ir arī sava briežu ganāmpulka pārraugs. Latvijā ir tikai daži šādi Zemkopības ministrijas sertificēti speciālisti, un viņš ir viens no tiem. Tā kā “Zemitānu” saimnieks ir studējis ne tikai medicīnu un farmāciju, bet ir arī bioloģijas doktors, viņš pats ir gatavs zinātniski vadīt briežu selekcijas darbu.
