Inta Pavinkšna savā piemājas saimniecībā “Plēsumi” Mazzalves pagastā katru gadu izaudzē vairāku desmitu šķirņu kartupeļus.
Inta Pavinkšna savā piemājas saimniecībā “Plēsumi” Mazzalves pagastā katru gadu izaudzē vairāku desmitu šķirņu kartupeļus. Zinot par šo pensionētās agronomes aizraušanos, mazzalvieši ne reizi vien lūguši Intas kundzei padomu kartupeļu audzēšanā.
Vērojumus rūpīgi pieraksta
Šogad Intas Pavinkšnas piemājas saimniecības nelielajā dārziņā izaudzēts apmēram 80 šķirņu kartupeļu. Intas kundze pēc profesijas ir agronome un savas darba gaitas aizvadījusi vietējā kolhozā. “Jau toreiz sāku “niekoties” ar dažādu šķirņu kartupeļu audzēšanu. Domāju, aiziešu pensijā un metīšu mieru, bet nekā. Turpinu izmēģināt dažādas šķirnes joprojām. Nav jau tās kartupeļu platības lielas, katrai šķirnei atvēlēts pa vagai, divām,” stāsta “Plēsumu” saimniece.
Šīgada raža jau novākta, un katra šķirne sabērta savā kastē. Tās šķirnes, kuras saimniecībā audzē vairākus gadus, saimniece jau pazīst gan pēc bumbuļiem, gan lakstiem un ziediem. Jaunajām šķirnēm gan zīmīte jāpieliek. Savus novērojumus Intas kundze pieraksta.
Labāko nosaka degustācijā
“Talcinieki, kuri palīdz kartupeļus norakt, vienmēr ar interesi vēro, kas nu būs izaudzis. Pēc tam rīkojam degustāciju, nosakot, kuras šķirnes kartupeļi garšo labāk. Lai izlemtu, ko turpināt audzēt un no kā atteikties, ņemu vērā gan augšanas apstākļus un sasniegto rezultātu, gan arī garšas īpašības. Ja divus gadus mūsu saimniecības laukos kāda konkrēta šķirne nesniedz gaidīto rezultātu, no tās atsakāmies,” stāsta Intas kundze.
Mazzalvieši saka — ja gribi zināt kaut ko par kādu kartupeļu šķirni, prasi Intai. “Plēsumu” saimniece kautrīgi piebilst: “Ja zinu, kāda saimniecībā ir zeme, varu pateikt, kura šķirne tur labāk augs un kuru nevajag izvēlēties. No augsnes atkarīga ne tikai iegūtā raža, bet arī kartupeļu garša.”
Nepieviļ ne sausumā, ne slapjumā
Nu jau piecpadsmit gadu “Plēsumos” audzē “Borodjanskij rozovij” kartupeļus, jo tie ir garšīgi un vēl nekad nav pievīluši. Raža bijusi laba gan sausā, gan slapjā vasarā.
Jaunās kartupeļu šķirnes savam izmēģinājumu lauciņam Intas kundze iegādājas lauksaimniecības izstādē Rāmavā. Divas šķirnes — “Zoluška” un “Gelroi” — izaudzētas no sēklām. “Zoluška” ir gludi balti agrie kartupeļi, savukārt otrās šķirnes bumbuļi nobriest vēlu. Šovasar ceri sāka ziedēt tikai ap 20. augustu. “Plēsumos” šīs šķirnes audzēs arī nākamgad, taču Intas kundze domā, ka “Gelroi” diez vai gūs atsaucību, jo viens kartupeļu cers dārzā aizņem daudz vietas.
Šogad kartupeļiem ilgi bija zaļi laksti, tāpēc noraktie tupeņi pāris nedēļu jānogatavina, tikai tad varēs nest pagrabā. Šīgada raža gan vēl nav izvērtēta un šķirnes nav salīdzinātas. “Plēsumu” saimniece, tāpat kā citi audzētāji, “otro maizi” iedala galda, lopbarības un cietes kartupeļos. Pārlasot arī izvēlas, ko atstās sēklai, ko izbaros lopiem un ko cels galdā. Intas kundzei un viņas vīram Vincentam vislabāk garšo miltainie kartupeļi. Mazzalviete piebilst, ka reizēm tomēr izvērtē, kuras šķirnes kartupeļi piemērotāki vārīšanai, pankūkām vai zupai.
Prieku gūst no puķēm
Inta un Vincents Pavinkšni nodarbojas arī ar biškopību un audzē puķes. Intas kundze ar skumjām atzīst, ka sausās un karstās vasaras dēļ slikti augušas un skopi ziedus raisījušas dālijas un gladiolas. Nesen Mazzalves pusē divas naktis bijusi stipra salna, kas “nokodusi” dālijas, bet siltajās rudens dienās tās atkal sākušas zaļot. Nupat iestādīti arī īrisi un no selekcionāriem pasūtītie tulpju sīpoli. Saimniece cer, ka nākamā vasara puķu audzēšanai būs labvēlīgāka un tās dārzā iepriecinās viņu. “Kartupeļi, bites, puķes — tie visi ir mūsu vaļasprieki. Reizēm pat grūti visu paspēt un arī peļņu no tā negūstam. Par pārdoto medu varam vienīgi iegādāties cukuru bišu piebarošanai. Taču tā esam saraduši ar dārzu un bišu dravu, ka grūti iedomāties, ja mums tā visa nebūtu,” saka Intas kundze.
