Sibīrijas haskiju šķirnes kucīte Vulfa kopā ar savu saimnieci Gundegu šobrīd pārcēlusies uz dzīvi Rīgā.
Sibīrijas haskiju šķirnes kucīte Vulfa kopā ar savu saimnieci Gundegu šobrīd pārcēlusies uz dzīvi Rīgā. Tomēr, kad abas viesojas dzimtajā pusē Aizkraukles rajonā, Vulfa īpaši saista apkārtējo uzmanību, jo šīs šķirnes suņu Latvijā nav nemaz tik daudz.
Gundega vienmēr vēlējusies suni, un, tiklīdz bija piemēroti apstākļi, viņa savu sapni piepildīja. Kāpēc tieši Sibīrijas haskijs?
— Viņu man uzdāvināja vārdadienā. Tas nebija gluži pārsteigums, jo Sibīrijas haskiju šķirnes kucēnu izvēlējos pati. Man iepatikās kāds šīs sugas suņa attēls — mazas “oderētas” austiņas, viltīgs skatiens un zilas acis. Tad arī izlasīju visu iespējamo informāciju par šo šķirni, jo šādu suņu Latvijā nav daudz. Zināju, ka Sibīrijas haskijam nepieciešama plaša teritorija, kur skriet, un brīvība, bet pati tolaik dzīvoju dzīvoklī. Sapratu, ka iespēja izskrieties viņam būs ierobežota, tomēr riskēju, — stāsta jaunā sieviete.
Vilcēja gars asinīs
Vulfa nāk no Jūrmalas. Piedaloties suņu izstādēs, viņas saimniece sastapusi arī citus šīs šķirnes suņu fanus, bet tādu tomēr ir salīdzinoši maz. Lielākas iespējas iegādāties šīs šķirnes suņus ir Somijā, Polijā un citās valstīs.
Viena no galvenajām Sibīrijas haskija priekšrocībām ir tā, ka šim sunim salīdzinājumā ar citām šķirnēm ir maz veselības problēmu. Tas tāpēc, ka šķirne izveidota, nekrustojot vairākas. Grūtības? Gundega teic, ka tās noteikti var sagādāt suņa lielā vēlme skriet, kur vien acis rāda, jo Sibīrijas haskijs ir kamanu vilcējs. Dienā suns var noskriet 50 kilometru.
— Nezinu, vai tā ir priekšrocība, bet Vulfa ir draudzene visiem cilvēkiem. Katram pretimnācējam nolaizīs seju. Viņa ir arī laba rotaļu biedrene bērniem. Var teikt, ka ik diena ar Vulfu ir piedzīvojums, arī sagrauztās čības un kurpes (un pat mans kosmētikas maciņš!). Mums abām patīk traukties ar divriteni. Kad turu Vulfas saiti, man pedāļi pašai gandrīz nav jāmin, — stāsta Gundega.
Šaurībā zaudē dzīvesprieku
Šobrīd Vulfa ir pusotru gadu veca. Kad viņai būs divi gadi, suni droši varēs jūgt arī kamanās. Speciāla siksna jau iegādāta, bet kamanas saimniece Vulfai vēl meklē. Diemžēl Latvijā tādas nopirkt nevar.
Vulfas kārums ir vīnogas, āboli, rieksti un citi gardumi, bet ne speciālā suņu barība. To viņa ēd tikai tad, kad jūt citu suņu konkurenci. Lai arī kucīte ir draudzīga, dažreiz Vulfa prot parādīt zobus — pamēģiniet tik viņai atņemt kādu kaulu!
— Lai kā arī jums iepatiktos Sibīrijas haskijs, vispirms rūpīgi izlemiet, vai, mitinoties dzīvoklī, viņam tur būs īstā vieta. Nebūs! To saku no pieredzes. Šaurās telpās suns un arī saimnieks būs nelaimīgi. Sibīrijas haskijam patīk daudz skriet, ja nespēsiet viņam to nodrošināt, suns zaudēs dzīvesprieku. Un nav taču nekā skaistāka par laimīga suņa acīm! Starp citu, Vulfai viena acs ir zila, otra brūna, un tā ir viena no šīs suņu šķirnes īpatnībām, kura man iepatikās jau pašā sākumā, — piebilst Vulfas saimniece Gundega.
Vulfai ir arī suņu izstāžu pieredze, un kucīte jau ieguvusi Latvijas junioru čempiones titulu. Šajā jomā viņai viss vēl priekšā.
***
No vēstures.
Sibīrijas haskiju suņu šķirne izveidota, pateicoties čukčiem, kuri šos suņus izmantoja kā kamanu vilcējus. Šī šķirne maz jaukta ar citām, tāpēc ir viena no tīrākajām.
Pirmais Sibīrijas haskijs ievests Aļaskā 1909. gadā speciāli kamanu braucēju sacīkstēm “Gold rush days”. Vēlāk Aļaskā šīs šķirnes suņi savairojās. 1925. gadā Aļaskas pilsētā Nomē bija plaša difterijas epidēmija, un, lai glābtu daudzu cilvēku dzīvības, braucēji kamanās, kurās bija iejūgti Sibīrijas haskiji, mēroja vairāk kā 1000 kilometru, dodoties pēc zālēm. Mūsdienās Ņujorkā pateicībā par daudzajām izglābtajām cilvēku dzīvībām haskijiem pat uzcelta statuja.
Sibīrijas haskiji ir spēcīgi darba suņi. Viņiem ir ļoti biezs vidēji īss apmatojums, kas var būt dažādās krāsās — pelēks, melnbalts, ruds ar baltu, brūns ar baltu, balts, kā arī šīs krāsas dažādos toņos. Haskijiem ir brūnas vai zilas acis. Gadās arī, ka šiem suņiem viena acs ir brūna, otra — zila. Augums — no 51 līdz 60 centimetriem, svars — no 16 līdz 27 kilogramiem. Dzīves ilgums — līdz 15 gadiem. Šie suņi var izturēt pat mīnus 60 grādu temperatūru!
Haskiji ir ļoti dzīvespriecīgi, ļoti pieķeras savai ģimenei. Viņi ir arī neticami enerģiski, labi saprotas ar bērniem un svešiniekiem. No šiem suņiem gan neiznāks labi mājas sargi. Sibīrijas haskiji ir viegli trenējami, taču sākumā viņi var būt ļoti izklaidīgi.
Šiem suņiem ieteicams dzīvot lauku mājā, kur viņiem ir daudz vietas skriešanai, taču kārtīgi noslogotiem suņiem patiks dzīvot arī dzīvokļos. Vienīgi jāņem vērā, ka viņiem nepatīk karsts laiks, suņi labprātāk dzīvos tur, kur ir vēsāks.
