Mežu var apsaimniekot dažādām metodēm. Populārākais veids ir kailcirte un tai sekojošā meža atjaunošana. Taču iespējama arī cita metode — pakāpeniska un regulāra meža apsaimniekošana, neizjaucot dabīgo līdzsvaru.
Mežu var apsaimniekot dažādām metodēm. Populārākais veids ir kailcirte un tai sekojošā meža atjaunošana. Taču iespējama arī cita metode — pakāpeniska un regulāra meža apsaimniekošana, neizjaucot dabīgo līdzsvaru.
Aizkraukles virsmežniecības darbiniekiem bija iespēja iepazīt “mūžīgā meža” apsaimniekošanas principu, ko ar Pasaules dabas fonda atbalstu Liepājas rajona Rucavas pagasta saimniecībā “Bajāros” attīsta profesionāls mežkopis Otomārs Ozols. Aizkraukles mežkopji varēja dalīties pieredzē, izvērtēt tradicionālā un “mūžīgā meža” apsaimniekošanas principu atšķirības un ekonomisko izdevīgumu.
Demonstrējumu teritorija izveidota, lai praksē pierādītu izlases cirtes lietojumu privātajā mežā.
Vai izlases cirtes ir ekonomiski pamatotas? Otomārs Ozols uzskata, ka, izmantojot kailcirtes, meža apsaimniekošana ir vienkāršāka, bet šādā veidā mežu ļoti ātri izcērt pilnībā, tāpēc nākamo reizi ienākumus no meža varētu gūt vien pašreizējā īpašnieka mazbērni. Īpaši aktuāli tas ir nelielās saimniecībās, kurās meža platības ir mazas. Turklāt kailcirtē iegūst salīdzinoši mazāk lietderīgo koksnes sortimentu, ir ievērojami augstākas izmaksas meža atjaunošanai un kopšanai. Kailcirte arī ievērojami samazina īpašuma ekonomisko vērtību.
Secināts, ka izlases cirtes ir ekonomiski izdevīgas ilgākā laikā. Saimniekojot ar šo paņēmienu, nepieciešams strādāt īpaši rūpīgi, lai izvērtētu, kurš koks cērtams, bet kurš jāatstāj. Turklāt arī cirtējiem jābūt ļoti kvalificētiem, lai nozāģēto koku nogāztu, nesabojājot blakus augošos. Arī baļķu izvešana no meža jāveic uzmanīgi, nesabojājot zemsedzi. Nepieciešamas arī specifiskas zināšanas par meža attīstību.
— “Mūžīgā meža” princips paredz pakāpenisku un regulāru meža apsaimniekošanu tādā veidā un apjomā, kas neizjauc meža iekšējo līdzsvaru, — skaidro Aizkraukles virsmežniecības inženiere Ingrīda Berga. — Nesamazinās meža kā īpašuma vērtība. Arī citas meža funkcijas, neskaitot kokmateriālu ieguvi, ietekmē salīdzinoši nedaudz. Mežs turpina saglabāt dažādas dzīvības formas, kā arī nodrošina ainaviskas vērtības.
Bergas kundze uzskata, ka, pirms pāriet uz šo meža apsaimniekošanas sistēmu, īpašniekam rūpīgi jāizvērtē savas iespējas un zināšanas. To var darīt meža īpašnieki ar atbilstošu izglītību un tie, kuri dzīvo netālu no sava īpašuma.
***
FAKTS.
Latvijā papildus “Bajāriem” ir vēl trīs ar Pasaules dabas fonda atbalstu tapušas meža demonstrējumu teritorijas, kurās izmanto tikai izlases cirtes — “Lejas Kleperi” Valkas rajonā, “Kraukļi” Limbažu rajonā un “Kalna Gavieši” Cēsu rajonā. Katrā saimniecībā ir vairāki demonstrējumu objekti. Ik gadu tiek veidoti arī jauni. Līdz ar to ir iespēja labāk iepazīt šo meža apsaimniekošanas metodi.
