Vakar dienas laikrakstos bija publicēta neliela ziņa par skandālu, kurš satricināja Zviedrijas valdību.
Vakar dienas laikrakstos bija publicēta neliela ziņa par skandālu, kurš satricināja Zviedrijas valdību. Taču tā iemesli raisīja pārdomas par notikumiem pašu mājās.
Astoņas dienas pēc Zviedrijas jaunās valdības izveidošanas no amata bija spiesta atkāpties tirdzniecības ministre Marija Boreliusa. Atklāts, ka deviņdesmito gadu sākumā viņa — četru bērnu māte — ar auklītēm norēķinājās skaidrā naudā, nodarbinot viņas nelegāli un nesamaksājot nodokļus. Vēlāk izrādījās, ka arī Boreliusu ģimenes vasarnīca reģistrēta uz vienas korporācijas vārda kādā Dienvidu salā, kas ļauj nemaksāt Zviedrijas valstij nekustamā īpašuma nodokli. Apdraudēti vēl divu Zviedrijas valdības ministru amati, jo atklāts, ka viņi vairākus gadus nav maksājuši televīzijas abonēšanas maksu.
Tā kā Zviedrijas iedzīvotāji maksā vislielākos nodokļus pasaulē, viņi no saviem politiķiem prasa nevainojamu godīgumu. Taču, salīdzinot zviedru politiķu “nāves grēkus” ar to, kas notiek Latvijā, nevar īsti saprast — smieties vai raudāt. Laba reputācija un godīgums Latvijas politikā liekas kā tāla, neaizsniedzama zvaigzne. Ja Latvijas vēlētāji, kuri diemžēl dzīvo vienā no nabadzīgākajām, bet korumpētākajām valstīm Eiropā, prasītu no saviem politiķiem šādu godīgumu, būtu jāatlaiž vai puse parlamenta un valdības.
Skumji, taču vairs nebrīnāmies, ka vienu no lielākajām Latvijas pilsētām — Ventspili — vada kriminālnoziegumos apsūdzēts cilvēks un “cierē” pat uz premjerministra krēslu. Krimināllieta ierosināta arī pret izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu, Saeimā un valdībā gatavs strādāt Einars Repše, kurš nesen netālu no Kokneses uz šosejas notrieca cilvēku. Tie ir tikai pēdējā laikā skaļāk izskanējušie skandāli. Vēl jau atmiņā arī citas lietas. Nožēlojami, ka pārējie politiķi šādās situācijās nevis nosoda pārkāpēju, bet gan, izmantojot nepilnības likumos, piesedz savējos un sodīšanai neizdod.
Šie piemēri liecina, cik atšķirīga Latvijā ir izpratne par sabiedrības vērtībām. Cerams, ka pēc gadu desmitiem, kad arī mūsu valstī demokrātija būs nostiprinājusies tāpat kā Zviedrijā, būs mainījusies arī sabiedrības izpratne par politiķu godīgumu.
