Pēc pagājušajā pielikumā publicētajiem padomiem trepju gatavošanā ābolu novākšanai par savu pieredzi vēlējās pastāstīt arī pūrenieks Kārlis Vārna.
Pēc pagājušajā pielikumā publicētajiem padomiem trepju gatavošanā ābolu novākšanai par savu pieredzi vēlējās pastāstīt arī pūrenieks Kārlis Vārna, vīrs, kam mūžs jau astotajā gadu desmitā, bet 45 darba gadi nostrādāti Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Viņš pagatavojis trepes, kas paša augļudārzā uzticami kalpojot jau 25 gadus. Tās noskatītas sen – vēl pirmās brīvvalsts laikā tēva augļudārzā. Tolaik tādas pagatavojis kāds meistars no Rīgas.
Kas šīs trepes dara īpašas? Izturība un vienkāršība. Izejmateriālam izmantotas mazas puskaltušas eglītes (var būt mizgrauža sagrauztas), kas augušas biezoknī – lielāku koku noēnojumā. Šādas eglītes, kas gadiem nīkuļojušas, esot ārkārtīgi sīkstas, gadskārtas pat ar palielināmo stiklu nesaskaitīsi – no skata mazs kociņš, 20 gadu varbūt audzis.
Vārnas kungs kārtis nemizojot – esot labas tāpat. Pakāpieni darināti, katru kārts galu drošības pēc pienaglojot ar divām naglām, naglas izdzītas kārtīm cauri, bet gali atlocīti. Trīs metrus garām trepēm apakšdaļa ir apmēram metru plata, bet garākām trepēm to var veidot atbilstoši platāku.
Dabiskais “ledusskapis”
Kad bagātīgs ābolu un bumbieru gads, Kārlis Vārna ražu glabājot turpat dārzā – zemē izraktā bedrē. Noliktavā augļi pamazām sažūstot, bet, šādi uzglabāti, vēl martā ēdami. Metode vienkārša – augļi pēc novākšanas nekavējoties jāievīsta polietilēna maisos, jo dzīvs auglis izdala ogļskābo gāzi un tādā veidā sevi daļēji iekonservē. Ābolus un bumbierus iepako atsevišķi. Uzglabāšanai neder mehāniski bojātie, kraupainie un tārpu sagrauztie augļi. Ar maisu hermētisku noslēgšanu nav jāpūlas – vienkārši aizloka galus un gulda bedrē. Bedri rok apmēram pusmetru dziļu un nosedz ar zemes kārtu. Saimnieka vārdiem runājot, tikai tik biezā slānī, lai plēve pa gaisu nelidotu.
Jāgādā par aizsardzību pret grauzējiem. Kārlis Vārna ap augļu maisiem saliekot “peļu barību” – lai peles to apēd vispirms un “izlaiž garu”. Stingrākā salā glabātava jāsiltina – var uzbērt skaidas, čaganu zemi vai vienkārši sniegu. Ja arī izklausās sarežģīti, patiesībā šāda glabāšana daudz pūļu neprasot – augļi ēšanai izrušināmi jebkurā laikā.
