Kārtīgā lauku sētā ir pagrabs ar labu ventilāciju, kur tiek nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, lai labi glabātos augļi un dārzeņi: kartupeļi, burkāni, bietes, rutki, kāļi, kāposti un citi dārzeņi.
Kārtīgā lauku sētā ir pagrabs ar labu ventilāciju, kur tiek nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, lai labi glabātos augļi un dārzeņi: kartupeļi, burkāni, bietes, rutki, kāļi, kāposti un citi dārzeņi. Ja šajā pagrabā temperatūra būs 5 līdz 7°C, varam cerēt, ka glabāšanas zudumi būs vismazākie. (Atgādinājums citam gadam: sākoties jaunajai augļu un dārzeņu glabāšanas sezonai, pagrabs ir jādezinficē. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir sēra dioksīda sadedzināšana. Uz 1 m³ pagraba tilpuma ir jāņem 60 gramu sēra. Jāsameklē sausas ēveļskaidas, tās jāieber metāla traukā, virs tām jāuzber sērs un skaidas jāaizdedzina. Īsā laikā sērs sadegs, un veidosies kodīgi dūmi. Pagraba durvis cieši jāaizver un jātur 48 stundas, pēc tam pagrabs kārtīgi jāizvēdina. Pēc šādas dezinfekcijas pagrabu vēl var kaļķot, kaļķojamajam materiālam pievienojot vara vitriolu.)
Iekārtojums
Augļus pagrabā ieteicams glabāt kastēs uz kājiņām, tad tās ērtāk sakraut vienu virs otras un ir arī ērtāk aplūkot, kā augļi ir glabājušies, un tos pārlasīt. Kartupeļiem noderēs speciāli apcirkņi, atsevišķas kastes burkāniem, bietēm, rutkiem, kāļiem, daikoniem (baltajiem garajiem redīsiem), kur tos novieto kārtām ar smiltīm. Lai kāpostgalvas labāk glabātos, rekomendē tās glabāšanā novietot, izrautas ar visām saknēm (lapas jānotīra). Šādus kāpostus var salikt pagrabā uz plauktiem, bet var arī sarindot uz īpaša statīva, kas pagatavots jumtveidā ar šķērskokiem, uz kuriem saliek ar saknēm izrautās kāpostgalviņas (skatīt zīmējumu). Taču, kopš esam iemācījušies audzēt katram izmantošanas veidam savas šķirnes, saknes saglabāšana nav tik nepieciešama. Tā, piemēram, vidējo šķirņu kāposti līdz Jaunajam gadam pagrabā labi saglabāsies arī nogriezti bez saknes, bet pēc Jaunā gada svaigiem kāpostiem izmantosim šķirni “LennoX”F1 vai citas, kas paredzētas vēlai glabāšanai un gatavību sasniedz tikai pēc Jaunā gada.
Ja nav sava
Taču ne visiem ir labi pagrabi. Tas sakāms īpaši par daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Ja tādos namos arī ir pagrabi, tad tie ir par sausu un siltu. Un te nu ir vieta katra radošai pieejai. Kādai saimniecei rudenī bija padevusies ļoti laba garo balto rudens redīsu raža. Lai to saglabātu, viņa tiem atvēlēja ledusskapja dārzeņu nodalījumu. Tiesa gan, neko citu šajā nodalījumā vairs ielikt nevarēja, bet redīsu kvalitāte līdz pat februārim, kamēr tos pamazām lietoja, bija tikpat laba kā lielveikalā
pirktajiem.
Nereti dzīvokļu īpašniekiem ir garāža. Un tajā ir remontbedre. Ja ir tikai viens auto un bedre ir ierīkota tā, ka to pārsedz ar dēļiem, turklāt saimnieks ir kārtīgs, šo bedri nav pielaistījis ar naftas produktiem, arī to var izmantot dārzeņu un kartupeļu glabāšanai. Dažs pat pamanījies garāžā izrakt īpašu bedri kartupeļu un citu dārzeņu glabāšanai. Vienīgi ir jāuzmanās tad, kad sākas ļoti liels aukstums, tad bedre ir jānosiltina, apklājot dēļu pārsegumu ar kādu vecu vatētu segu, guļammaisu vai kādu citu materiālu.
Daži ābolu audzētāji iemācījušies saglabāt ābolu ražu līdz pat Jaunajam gadam un vēl ilgāk uz balkona vai lodžijas. Kastes ar saliktajiem augļiem, atbilstoši āra temperatūrai sasedzot plānāk vai biezāk. Turklāt seguma virskārtai jābūt ūdens necaurlaidīgai, taču tā, lai augļiem piekļūtu gaiss. Daži mazdārziņu saimnieki iemācījušies visai veiksmīgi burkānus glabāt bedrē vai tranšejā, kuru ierīkojuši savā dārziņā.
Glabā stirpā uz lauka
Lai izaugušo būtu vērts glabāt uz lauka stirpā, nepieciešams lielāks kartupeļu vai dārzeņu daudzums. Dārzeņus var glabāt gan vienkārši sabērumā (kartupeļus, bietes) vai kārtās ar smilti, piemēram, burkānus. Vietu stirpai izvēlas iespējami aizvējā, kur augstāks gruntsūdens. Stirpā dārzeņiem ir jānodrošina vēdināšana. To var izdarīt, ierīkojot vēdināšanas kanālus no koka līstītēm visā stirpas garumā pa vidu zem dārzeņiem, un šajā kanālā jāievada vertikālās vilkmes kanāls, kam jābūt ik pa 3 līdz 4 m vienam no otra. Šiem vertikālās ventilācijas kanāliem augšējā daļa, kas iet cauri siltumizolācijas kārtai, ir slēgta, apakšējā, kas iet caur dārzeņiem, – atvērta. Virs vertikālā kanāla ir jābūt jumtiņam, lai stirpā neiekļūtu nokrišņi. Liekot dārzeņus stirpā, tos nedrīkst sasegt uzreiz: tas jādara pakāpeniski, pazeminoties āra temperatūrai, jāveido lielāks piesegums. Segšanai izmanto salmus, virs kuriem uzber smilts kārtu, un tad atkal klāj salmus. Zemes kārtai pie stirpas pamata jābūt 15 līdz 20 cm biezai, bet stirpas skausta rajonā – apmēram 8 līdz 10 cm biezai. Veidojot stirpu, jānodrošina vienāda augstuma bērums visā stirpas garumā. Stirpās sabērtos dārzeņus var sasegt vispirms ar egļu zariem, skujas pasargās gan no aukstuma, gan no grauzējiem. Siltuma izolācijai jābūt plānākai pie stirpas skausta nekā pie pamatnes.
Stirpā jāierīko arī šahta, pa kuru var ievadīt termometru, šim nolūkam var izmantot arī ventilācijas šahtu. Temperatūrai stirpā vajadzētu būt 2 līdz 4°C. Ja temperatūra stirpā ir tikai viens grāds, stirpa jāpiesedz, bet, ja 5 līdz 6°C – jāskatās, vai piesegums nav par biezu.
Vieni no pēdējiem dārzeņiem, ko novācam, ir puravi. Arī tos ļoti vienkārši iespējams saglabāt ilgstošai lietošanai ziemā. Protams, ja ir pagrabs, puravus var ierakt smiltīs pagrabā. Bet, ja pagraba nav, tie labi glabāsies arī plēves siltumnīcā, šķūnīša dienvidu pusē vai citur pierakti dārzā. Ja temperatūra samazinās, ir kailsals, puravus iespējams piesegt ar kūdru vai lapām.
Jāatceras!
*Novācot burkānus, laksti tiem ir jānorauj ar rokām, nevis jānogriež ar nazi.
*Novācot rutkus, galdabietes, kāļus, apakšējās saknes ir jāsaglabā, bet laksti jānogriež uzmanīgi, lai neievainotu dārzeņa pieres daļu.
*Sīpolus, kas paredzēti nākamā gada stādīšanai, ieteicams glabāt siltumā, jo, ja tajos būs miltrasa, siltumā tā attīstīsies, būs labi redzama, un sīpols aizies bojā, tādējādi mēs pasargāsim nākamajā gadā savu sīpolu stādījumu no infekcijas.
