Pēc vēlēšanām mūsu mājās valda saspīlēta gaisotne. Indriķis aiz lielības staigā piepūties kā tītars, glauda tik savu vēderu un skandina: “Manējie uzvarēja! Nu tik sāksies treknie gadi, bet tavs Repše — nekā!”.
Pēc vēlēšanām mūsu mājās valda saspīlēta gaisotne. Indriķis aiz lielības staigā piepūties kā tītars, glauda tik savu vēderu un skandina: “Manējie uzvarēja! Nu tik sāksies treknie gadi, bet tavs Repše — nekā!”. Nu kā var būt tik nekaunīgs cilvēks! Vai tad Repše vainīgs, ka sile nav tik gara, lai visiem pietiek? Labāk lai paskatās, kā viņš noskrējies! Plāns kā herbārija lapa! Ne jau savā labā sviedrus lējis.
Es jau gan Indriķim neatzinos, ka man sirdī tagad iekritis Lembergs un patiesībā tikai viņa dēļ balsoju par zaļajiem. Cerēju, ka būs Ministru prezidents, bet nu nekā. Indriķis laikam mani no mājas izdzītu, ja uzzinātu, ka fanoju par noziedznieku. Bet tās taču ir muļķības, Lembergs ir baltāks par gulbi. Kā viņš smaida, kā runā, kā kustas!
Pēc vēlēšanām Lembergs katru nakti nāk pie manis sapnī un taujā: “Vai tev naudu vajag?”. Es saku: “Jā!” un pamostos. Kāds labs, dāsns cilvēks pat sapnī!
Izabella
