Skrīveru zinātnes centrs vienā no saviem laukiem rīkoja dziļirdināšanas tehnikas demonstrējumu. Varēja salīdzināt četrus dažādus modeļus, no kuriem darbā gan varēja vērot un vērtēt tikai trīs.
Skrīveru zinātnes centrs vienā no saviem laukiem rīkoja dziļirdināšanas tehnikas demonstrējumu. Varēja salīdzināt četrus dažādus modeļus, no kuriem darbā gan varēja vērot un vērtēt tikai trīs.
Trešdaļā tīrumu pārmitra augsne
Skrīveru zinātnes centra agrotehnikas nodaļas vadītājs Jānis Vigovskis stāsta, ka augsnes dziļirdināšana, tāpat kā augsnes kaļķošana, ir viens no svarīgiem tās uzlabošanas pasākumiem. Tā nav jāveic katru gadu, pietiek, ka augsni dziļirdina reizi četros, piecos gados. Iespējams, tieši tāpēc šādas tehnikas nav katrā zemnieku saimniecībā un šis augsnes uzlabošanas veids nav pārāk izplatīts.
“Zemnieki ik gadu irdina un rušina tīruma aramkārtu, bet nepadomā, kas notiek dziļāk. Vairāku gadu garumā zem aramkārtas izveidojas blīvs mālains zemes slānis, kas ir kā betons, kurš nelaiž cauri mitrumu. Pēc ilgstošām lietavām labi var redzēt, kurā vietā mitrums ātri iesūcas zemē, bet kur vēl ilgi uz lauka stāv ūdens peļķes. Īpaši labi tas redzams lauka malās, vietās, kur apgriežas zemes apstrādes tehnika un augsni sablīvē visvairāk. Tā kā Latvijā trešdaļā tīrumu ir pārmitra augsne, tad dziļirdināšana kļūst arvien aktuālāka,” stāsta zinātnieks Jānis Vigovskis.
Jāapstrādā reizi trijos gados
Agronomijas doktors Andris Lejiņš piebilst, ka, lietojot moderno kombinēto lauksaimniecības tehniku, augsne sablīvējas ātrāk: “No savas pieredzes varu teikt, ka lauku dziļirdināšana nepieciešama ik pēc trijiem gadiem, bet traktora apgriešanās vietā — pat reizi divos gados. Par blīvāku zemes slāni zem aramkārtas pavasaros liecina mazāku un nīkulīgāku zaļo asnu joslas.”
Gan Andris Lejiņš, gan Jānis Vigovskis uzsver — lai “sagrautu” blīvo mālaino zemes slāni zem aramkārtas, irdināšana jāveic dziļumā līdz 50 centimetriem. Tas ļauj lieko mitrumu novadīt gruntsūdeņos.
Bez regulēšanas nekas neiznāk
Lai pārliecinātos, cik dziļi mālainais slānis izveidojies vienā no Skrīveru zinātnes centra laukiem, Jānis Vigovskis demonstrēja nelielu ierīci, kuru iedurot zemē varēja vērot, cik viegli tā sākumā gāja cauri augsnei, bet tad atdūrās kā pret klonu. Šo rīku tikai ar spēku varēja izdurt cauri sablīvējumam, tad tas atkal viegli dūrās zemē. Lai izārdītu šo blīvo slāni, tīrumā devās igauņu firmas “Stokker” meitas uzņēmuma Latvijā “Stoller” jaunais dziļirdinātājs “Simba Flatliner”, firmas “Ojārs Āva un D” irdinātājs “Synkro”, kā arī Skrīveru zinātnes centram piederošais irdinātājs “Mixter”.
“Simba Flatliner” un “Synkro” dziļirdinātājus Latvijā zemniekiem piedāvā pavisam nesen. Tīrumā pirmo reizi tie tika izmēģināti tieši demonstrējumu laikā Skrīveros. Varbūt tāpēc pēc pirmās dziļirdināšanas mēģinājuma atbraukušie lauksaimnieki bija vīlušies. Irdinātāja zari neiegrima zemē dziļāk par arklu, un speciālisti prātoja, ka tā jau nav nekāda dziļirdināšana, bet tikai tāda zemes lobīšana vai virskārtas rušināšana.
Par to liecināja arī Vigovska kunga mēģinājums iedzīt zemē durkli, kurš, tāpat kā iepriekš, atdūrās pret mālaino sablīvējumu. Tas daudzviet nebija pat skarts. Savukārt Zinātnes centra traktorists Aivars Šals, nobraucis gar lauka malu ar “Mixter” irdinātāju, lepojās, ka šīs iekārtas zari uzirdinājuši zemi vairāk nekā 40 centimetru dziļumā. Pēc vairākkārtējas jaunās tehnikas pieregulēšanas arī no Jelgavas un Dobeles atvestās iekārtas varēja paveikt to pašu, ko jau vairākkārt Zinātnes centra laukos izmantotais “Mixter”.
Desmit tūkstošu par daudz
Zemnieki, salīdzinot abus jaunos dziļirdinātājus, atzina, ka “Simba Flatliner” tomēr savu uzdevumu veic labāk, taču, kad uzzināja, ka tāda ierīce maksā desmit tūkstošu latu, galvas vien nogrozīja — diezin vai ir vērts ieguldīt tik lielu naudu tehnikā, kura izmantojama reizi pāris gados. Ja nu vienīgi pagasta zemnieki apvienojas un visi kopā nopērk vienu šādu augsnes apstrādes tehniku. Uz pusi lētākus dziļirdinātājus piedāvāja Jelgavas firma “Agro—Vita”, kura tos ražo sadarbībā ar lietuviešu firmu “Laumetris”. Taču šīs iekārtas bija atvestas automašīnas piekabē un tikai tur, nevis darbā, apskatāmas. Tāpēc pilnībā pārliecināties par to priekšrocībām zemnieki nevarēja.
Grib ieviest jaunu tradīciju
Skrīveru zinātnes centra agrotehnikas nodaļas vadītājs Jānis Vigovskis atzīst, ka pirmais mēģinājums izrādīt vietējiem zemniekiem jaunāko tehniku ir izdevies. Viņš vēlas, lai šādi demonstrējumi Aizkraukles rajonā kļūtu tradicionāli. Tas dotu iespēju zemniekiem salīdzināt un novērtēt jaunākos lauksaimniecības agregātus darbā, apzināt to priekšrocības un trūkumus. Vigovska kungs uzskata, ka vislabāk šādu pasākumu rīkot pirms ikgadējās lauksaimniecības tehnikas rudens izstādes Rāmavā.
