9. Saeimas vēlēšanas jau pieder pagātnei, un arī politiskā reklāma nozudusi no televizoru ekrāniem.
9. Saeimas vēlēšanas jau pieder pagātnei, un arī politiskā reklāma nozudusi no televizoru ekrāniem. Pamazām to aizvāks arī no reklāmas stabiem un citām vietām. Taču paliek atmiņas, cik labi vai, gluži otrādi, slikti sevi šoreiz parādījuši kā reklāmas pasūtītāji, tā arī tās veidotāji.
Var diskutēt, cik balsu papildus ieguva Tautas partija ar pozitīvisma kampaņu, cik “Jaunais laiks”, skandinot, ka prezidentes amatam izvirzīs Sandru Kalnieti. Taču liela daļa reklāmas ekspertu par visnepieņemamāko atzinuši Latvijas Pirmās partijas reklāmu, kurā bērni aicina pacelt rokas par Ainaru Baštiku. Ar viņu reklāmā personificēja “māmiņu algas” un citus sociālos labumus.
Bērnu izmantošana politiskajām spēlēm ir neētiska. Protams, katrs no vecākiem vēlas pēc iespējas labāku un pārtikušāku dzīvi saviem bērniem. Taču ir zemiski reklāmas pasūtītājiem un veidotājiem “spēlēt” tieši uz šīm jūtām un emocijām, kuras nav atkarīgas no tā, kādas krāsas karogs plīvo uzvarētāja mastā. Acīmredzot nekā cita, ar ko padižoties, šīs reklāmas pasūtītājiem nebija.
Bērnu izmantošana politiskajā reklāmā ar likumu nav aizliegta. Latvijas reklāmas profesionāļu ētikas kodeksā tikai teikts, ka, veidojot reklāmu, jāņem vērā bērnu ierobežotā pieredze un zināšanas. Dažus mēnešus vai gadus vecam bērnam nu gan nav pietiekamas dzīves pieredzes, lai zinātu, kas ir politika un aicinātu vecākus balsot par kādu konkrētu politisko partiju.
Pēc cīniņa ar dūrēm neviens vairs nevicinās, taču nule ievēlētajiem Saeimas deputātiem vajadzētu pārdomāt priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu un pārskatīt ne vienu vien likumu, kurš pieļauj nekorektu un pretrunīgu rīcību.
