Saspringtā priekšvēlēšanu gaisotnē pagājusi oktobra pirmā nedēļa. Lai arī domājām par Saeimas vēlēšanām, lauku darbi bija jāpadara.
Saspringtā priekšvēlēšanu gaisotnē pagājusi oktobra pirmā nedēļa. Lai arī domājām par Saeimas vēlēšanām, lauku darbi bija jāpadara.
Mēs, Zemkopības zinātniskā institūta darbinieki, ar šīgada ražu esam apmierināti. Tā ir laba gan pašu mazdārziņos, gan institūta laukos. Ar ražas novākšanu beidzies lauksaimnieku darba gads, nu sākam domāt par jauniem sējumiem un zemes sagatavošanu pavasara sējai.
Šogad labi auguši rudzi, tāpēc daļu ekoloģiski tīro graudu varējām pārdot zemniekiem, kuri strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Atbērām sēklas tiesu arī saviem laukiem.
Materiālus par bioloģisko saimniekošanu institūta laukos apkopoju, lai lasītu lekcijas zemniekiem. Šos seminārus par Eiropas Savienības līdzekļiem organizē lauksaimniecības konsultāciju birojs. Esmu ar zemniekiem ticies Rēzeknē, Ludzā, Valmierā un Krāslavā. Lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par dabai draudzīgu saimniekošanu, un tas mani iepriecina, jo, ēdot ķimikālijām nesaindētus produktus, būsim veseli un dzīvosim ilgāk.
Satrauca traģiskais notikums Ventspilī, kur vidusskolēns sadūra savus klasesbiedrus, un Līvānos, kur kāds no dzērāju kompānijas pa ceturtā stāva logu izmeta zīdainīti.
Kādreiz lasīju, ka laimīgie cilvēki esot gandrīz vienādi, bet nelaimīgie — katrs citāds. Šie notikumi mani pārliecināja, ka nelaimes cēloņi katram ir citi, bet spriedze sabiedrībā kopumā pieaug. Nabadzība cilvēkus bieži iegrūž alkohola un narkotiku atkarības ellē. Daudzi pakrituši un vairs nespēj piecelties.
Ļoti iepriecināja Ludzas domes darbinieces zemnieces Valentīnas Lazovskas humānā rīcība. Viņa savā saimniecībā dod darbu un iespēju nopelnīt alkoholiķiem, kā arī palīdz viņiem ārstēties. Labi, ka šiem nelaimīgajiem ir atbalsts, jo viņi paši vietu dzīvē nespēj atrast.
Domājot par vardarbību, var secināt, ka to diemžēl veicina straujā mūsdienu tehnoloģiju attīstība. Nelīdzsvarotajiem pusaudžiem un arī pieaugušajiem ir kaitīgi skatīties kinofilmas un spēlēt datorspēles, kurās propagandē asiņainu vardarbību.
Uzbāzīgo un nekorekto reklāmu dēļ es ar nepacietību gaidīju 9. Saeimas vēlēšanu dienu, lai tas viss reiz beigtos. Man bija žēl to deputātu kandidātu, kuri atļāva sevi iesaistīt neētiskajās reklāmas kampaņās. Reklāmu rullīši televīzijā tinās, bet pats deputāta kandidāts bieži klusēja, un tauta tā arī neuzzināja, ko viņš darīs, ja tiks ievēlēts. Neatzīstu arī partiju savstarpējo apmainīšanos ar, maigi sakot, nebaudāmiem “komplimentiem” un nepamatotiem apvainojumiem.
Šajā ziņā atcerējos Vācijas pieredzi. Man divreiz gadījās tur būt tieši pirms parlamenta vēlēšanām.
Televīzijā nekādu reklāmu neredzēju. Pilsētās un lauku centros noteiktās vietās bija stendi, kur varēja apskatīt izliktās vienāda izmēra deputātu kandidātu fotogrāfijas. Kandidāti runāja ar cilvēkiem tikšanās vietās un laikos, kuri bija izdevīgi iedzīvotājiem. Viņi stāstīja par savām programmām un atbildēja uz jautājumiem. Arī mani vienā Aizkraukles lieluma pilsētiņā uzrunāja kāda deputāta kandidāte. Biju patīkami pārsteigts, kad pēc Vācijas jaunās valdības izveidošanas vienā no ministrēm pazinu šo sievieti. Domāju, ka deputātu kandidātiem pie tautas jānāk tādā veidā, nevis bezjēdzīgi jātērē miljoni nebaudāmām televīzijas un radio reklāmām, kuras dienā dzirdam desmitiem reižu.
Lai tā nenotiktu, partijām nepieciešams pastāvīgs finansējums no valsts budžeta, kā arī politiskās priekšvēlēšanu reklāmas liegums.
Domāju, ka samērā interesanta bija vēlēšanu nakts, kad pēc pusnakts sākās balsojumu apkopošana. Kā jau varēja cerēt, Tautas partija uzreiz izvirzījās līderos. Vienu brīdi gan to pārspēja Zaļo un zemnieku savienība, bet “Jaunais laiks” palika trešajā vietā. Par šo partiju visvairāk balsoja Rīgas un Ogres rajona vēlētāji. Par zemniekiem savas balsis, protams, vairāk atdeva lauku ļaudis. Labus rezultātus, manuprāt, guva arī “Saskaņas centrs”. Žēl, taču “aiz borta” palika Latvijas vecākā jeb Raiņa partija — sociāldemokrāti.
Skumji, taču 9. Saeimas vēlēšanās gandrīz 40 procentu pilsoņu nav balsojuši. To jau varēja paredzēt, izpētot vēlētāju aktivitātes priekšvēlēšanu aptaujas un partiju reitingus.
Esmu šokēts, ka no apmēram 40 tūkstošiem Īrijā dzīvojošo latviešu nobalsojuši tikai 542 jeb 1,3 procenti balsstiesīgo. Viņi balsojuši par kreisajiem spēkiem.
Radioraidījumā dzirdēju, kā Īrijas latvieši ar skumjām runāja par pamesto dzimteni un valdību, kuras dēļ to darījuši. Visvairāk aizbraukuši tomēr premjera Aigara Kalvīša valdības laikā. Vai arī nākotne būs tāda pati — jautā aizbraucēji. Tad viņu atgriešanās būšot neiespējama. Kāda kundze izteica līdzjūtību Latvijas nepilsoņiem, kuri jūtoties kā slazdā, jo nevar izbraukt uz ārzemēm. “Ja viņiem atļautu to darīt, Latvija kļūtu vēl tukšāka,” teica Īrijas latviete.
9. Saeimas vēlēšanās tie, kuri gāja balsot, ir izvēlējušies līdzšinējos līderus. Ja prezidente par premjeru nominēs Aigaru Kalvīti, iespējams, koalīcija paliks iepriekšējā, jo “Jauno laiku” tā neprognozējamās uzvedības dēļ “miermīlīgās” pozīcijas partijas savā vidū negrib.
Ja četros gados mainās trīs valdības, tas nav normāli. Cerams, ar jauno valdību tā nebūs. Tāpēc tajā vajadzētu apvienoties visiem labējiem spēkiem, “neskaldot matus”, bet nākotnes mērķu vārdā aizmirstot pagātnes strīdus.
Jaunajai valdībai vispirms jādomā par minimālās algas palielinājumu un arī dažādu nozaru speciālistu darba pareizu novērtējumu. Mums, zinātniekiem, algas nav paaugstinātas jau septiņus gadus. Tāpēc nav ko brīnīties, ka institūtos nav jauno speciālistu. Tieši mazā atalgojuma dēļ arī mana kolēģe — lauksaimniecības zinātņu maģistre — pirms diviem gadiem aizbrauca uz Angliju. Strādā apkalpojošajā sfērā un labi nopelna. Zinātniece strādā darbu, kuram nav vajadzīga izglītība!
