Trīspadsmit neretietes savā brīvajā laikā auž grīdceliņus, sedziņas un dvieļus.
Trīspadsmit neretietes savā brīvajā laikā auž grīdceliņus, sedziņas un dvieļus. Šobrīd viņas to dara vairāk pašu priekam, bet nākotnē, iespējams, viņu austos darbus varēs arī iegādāties. Četru audēju darbus var apskatīt arī šonedēļ notiekošajā starptautiskajā izstādē Rāmavas izstāžu kompleksā.
Pavada brīvo laiku
Sieviešu organizācijas “Neretas papardītes” vadītāja Mirdza Brūniņa stāsta, ka Neretā sievas audušas vienmēr, tikai šobrīd gan tā vairāk sarosījušās un aušana ieinteresējusi arī jaunākās neretietes — “Pagaidām mums nav piemērotu telpu aušanai, strādājam kultūras nama otrajā stāvā, kur izvietotas piecas stelles. Ir diezgan šauri, arī apgaismojums varētu būt labāks. “Aizkraukles rajona partnerība”, atbalstot “Neretas papardītes”, piešķīra mums 400 latu, par kuriem organizācijas telpās veicām nelielu remontu un iegādājāmies aušanai nepieciešamos materiālus. Stelles, ar kurām strādājam, saglabājušās no septiņdesmitajiem gadiem, šo to salabojām, lai varētu aust. Dažām audējām stelles ir arī mājās,” saka Mirdza Brūniņa.
No sedziņas līdz grīdas drēbei
Jaunākās audējas mācās no pieredzējušākajām, viena no viņām — Aina Beņķīte. Viņa auž stellēs, ko mantojusi no savas mammas. Stelles izgatavotas pagājušā gadsimta 30. gados, un, pabijušas vairākās mājās, astoņdesmitajos gados atgriezušās pie Ainas kundzes. Kopš tā laika ne mirkli tās nav tukšas un nestāv novārtā. “Atceros, kā bērnībā auda mamma un vēl citas Neretas sievas. Mājās vienmēr bija mātes austas segas, gultas pārklāji un dvieļi. Mani gan mamma nepaspēja iemācīt aust, to iemācījos no neretietes Minnas Riekstiņas. Nesaprotu, kā citas sievas var sēdēt neko nedarot. Man rokas visu laiku kustas,” stāsta Ainas kundze.
Dāvina citiem
Mūsdienās pašausti galdauti, lupatu segas un grīdas celiņi ir ekskluzīvs roku darbs. “Lai arī aužu grīdas drēbi, cenšos ieaust dažādus rakstus un saskaņot krāsas. Tas ir pats grūtākais, lai krāsas sader kopā un darbs neizskatās pārāk raibs. Aužot lupatu deķi, sagriežu visus nevajadzīgos apģērba gabalus, vislabāk aušanai der trikotāža un kremplīns,” stāsta pieredzējusī audēja. Ainas kundzei labi padodas arī smalkie galdauti un sedziņas, taču mūsdienās tos reti kurās mājās klāj uz galda. “Es aužu tāpēc, ka man tas patīk. Vienu darbu vēl neesmu beigusi, kad domāju jau par nākamo. Aužot nedomāju par to, kur gatavo darbu likšu, gan jau uzdāvināšu,” saka Ainas kundze.
