SIA “Bormaņi” Kokneses pagastā katru gadu uzņēmumā ievieš kādu jauninājumu.
SIA “Bormaņi” Kokneses pagastā katru gadu uzņēmumā ievieš kādu jauninājumu. Šogad atjaunota 15 gadu neizmantotā kūts, kurā nu izmitināts simt govju, ierīkota moderna slaukšanas zāle, bet dzīvnieku veselību un slaukšanas procesu kontrolē ar datora palīdzību.
Aktivitāti nosaka pēc soļu skaita
SIA “Bormaņi” vadītājs Jānis Miezītis, izrādot savu saimniecību, stāsta, ka nesen atjaunota ferma, kura vismaz 15 gadu bija “iekonservēta” un kopš gada sākuma te izvietots simt slaucamu govju. Izveidota jauna moderna slaukšanas zāle, kurā vienlaicīgi var izslaukt 12 govju, bet visa ganāmpulka slaukšanai patērējot apmēram pusotru stundu laika.
Katrai govij pie kājas piestiprināta neliela ierīce — soļu skaitītājs, kura raidīto signālu uztver dators. Tajā izveidota programma, ar kuras palīdzību, sekojot līdzi dzīvnieku aktivitātei, var kontrolēt govju veselību. Ne vienmēr gans var pamanīt izmaiņas dzīvnieku uzvedībā, bet dators, ar kuru strādā zootehniķe Dace Skuja un veterinārārsts Valērijs Žabinskis, par to “ziņo” uzreiz. Ar speciālas datorprogrammas palīdzību seko arī govju slaukšanai. Lai pilnvērtīgi varētu izmantot šīs programmas, šobrīd veido dzīvnieku un viņu ciltsrakstu datubāzi.
“Automātiskās iekārtas un datorizētā uzraudzības sistēma krietni atvieglo darbu strādniekiem, un tas arī ir mūsu mērķis. Tas palīdz arī kontrolēt darba organizāciju un radina strādniekus pie kārtības,” stāsta uzņēmuma vadītājs.
Jādomā par nepiesieto turēšanu
Nākamajā gadā šai fermai plānots nomainīt jumtu un labiekārtot apkārtni. “Nodarbinām cilvēkus no tuvākās apkārtnes, un strādnieki ir ļoti priecīgi par fermā notikušajām pārmaiņām. Viņi vairs neticēja, ka te vēl kādreiz atgriezīsies dzīvība. Pat tad, kad sākām fermu atjaunot, viņos nezuda šaubas, ka spēsim “atdzīvināt” un iekopt apkārtni. Taču esam to paveikuši,” stāsta Jānis Miezītis.
Miežīša kungs domā arī par to, kā nākotnē uzņēmuma fermās izpildīt prasību par dzīvnieku turēšanu nepiesienot. Šobrīd kūtī katra govs savā vietā ir piesieta. Atjaunotajā fermā ieviest izmaiņas nebūs grūti, sarežģītāk to būs izdarīt pārējās lopu novietnēs.
Viens no labākajiem rajonā
Uzņēmumam ir četras lopu novietnes: divās no tām izvietotas slaucamās govis, divās — jaunlopi. Ierīkojot jauno slaukšanas zāli un datorsistēmu dzīvnieku veselības un slaukšanas kontrolei, nu “Bormaņus” var pieskaitīt modernāk aprīkotajiem piena lopkopības uzņēmumiem Aizkraukles rajonā. Mūsdienīgas tehnoloģijas, labi apstākļi dzīvniekiem un ērti darba apstākļi strādniekiem ir arī zemnieku saimniecībā “Pilslejas” un “Vecsiljāņi” Bebros, SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrībā”, kurā ir arī govju ferma, kā arī “Jaunholadēs” Koknesē.
“Bormaņu” kūtīs visi uzlabojumi veikti gan par pašu līdzekļiem, gan izmantojot Eiropas Savienības fondu naudu. Miezīša kungs stāsta arī par darbiem, kas jāpaveic vēl šogad un kas darāms nākamajos gados. Tas rada pārliecību, ka šis uzņēmums attīstīsies. Jau šobrīd tas ir viens no lielākajiem piena piegādātājiem “Rīgas piena kombinātam”.
Sadarbojas ar progresīvāko firmu
“Sadarbojamies ar rīdziniekiem vismaz 15 gadu un esam ļoti apmierināti. Manuprāt, “Rīgas piena kombināts” piena pārstrādes nozarē ir viens no progresīvākajiem uzņēmumiem Latvijā. Tik strauju attīstību neesmu novērojis nevienā citā uzņēmumā, un no tā iegūstam arī mēs. “Rīgas piena kombināts” nesen atklāja jaunu siera rūpnīcu, nupat atvēra sūkalu pārstrādes rūpnīcu. Apskatīt to aicināja arī mūs — piena piegādātājus. Ražojot sūkalu sausni, “Rīgas piena kombināts” strādā bez atliekvielām, jo ražošanā izmanto pilnīgi visu, līdz ar to arī mazāk piesārņo apkārtējo vidi,” stāsta Jānis Miezītis.
Vasarā katru dienu, bet ziemā — katru otro dienu no SIA “Bromaņi” “Rīgas piena kombinātā” nogādā 1,6—1,7 tonnas piena, vēl apmēram 400 litru izbaro teļiem. Piena pārstrādes uzņēmums piena piegādātājiem regulāri rīko arī mācības un pieredzes apmaiņas braucienus, kuros piedalījušies arī koknesieši.
