Laika apstākļi šovasar bija neprognozējami un nepastāvīgi, tomēr Aizkraukles rajona sēklaudzētāji apliecinājuši savu saimniekošanas prasmi.
Laika apstākļi šovasar bija neprognozējami un nepastāvīgi, tomēr Aizkraukles rajona sēklaudzētāji apliecinājuši savu saimniekošanas prasmi. Saražota sertificēta šķirnes sēkla labībai, lopbarības augiem, kartupeļu stādījumiem vietējam tirgum, audzējot gan Latvijā (galvenokārt lopbarības augiem), gan citās valstīs selekcionētas laukaugu šķirnes.
2006. gada pavasara sējai šķirnes sēklu sertificēja zemnieku saimniecība “Ziediņi” no Daudzeses, “Vecsiljāņi” no Bebriem, kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A”, SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība”, kā arī LLU aģentūra “Zemkopības zinātnes institūts” (Skrīveru zinātnes centrs). Savas kartupeļu šķirnes sertificēja arī selekcionārs Alberts Saulītis.
Lopbarības augu (ilggadīgo zālāju) sēklu audzēšanā un sertifikācijā gūts vērā ņemams sasniegums — 121,04 tonnas. Tāds sertificētu lopbarības augu sēklu kopējais daudzums Aizkraukles rajonā vēl nav bijis. Liels daudzums sertificētas sēklas iegūts Skrīveru zinātnes centrā, kooperatīvajā sabiedrībā “Aizkraukle A” un SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrībā”. Tomēr sertificētās šķirnes sēklas apjoms nespēja apmierināt pieprasījumu, īpaši pēc ziemcietīgās ziemāju šķirnes.
Salīdzinot ar 2005. gadu, šogad Aizkraukles rajonā pieteiktās platības šķirnes sējumu lauku apskatēm nav īpaši samazinājušās. Šovasar sešās sēklaudzēšanas saimniecībās apskatīti 53 lauki 568,1 hektāra platībā. Apskatīts viens lauks zemnieku saimniecībā “Kalnavoti” Koknesē, divi “Vecsiljāņu” lauki, pieci “Ziediņu” lauki, pieci “Aizkraukle A” lauki, 16 SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrības” lauku un 24 Skrīveru zinātnes centra lauki.
Skrīveros bija nelielas ziemas rudzu šķirnes “Kaupo” platības (4,6 ha), kuras apsaimnieko ar bioloģiskām metodēm, savukārt Aizkrauklē septiņu hektāru platībā kuploja ziemas kvieši “Bjorke”. Līdz ar to atbērto un pārbaudīto ziemāju labības sēklu apjoms šogad ir mazs, bet kvalitatīvs, jo, pacietīgi un rūpīgi strādājot, ar tīrāmās tehnikas regulēšanu izdevās no rudzu sēklām attīrīt melnos graudus.
Prieks, ka šogad vienā no sēklaudzēšanas sabiedrībām ierīkota jauna automatizēta sēklu tīrīšanas līnija ar sēklu uzglabāšanas torņiem, otrā — uzbūvēta jauna kalte, vēl citā — to šobrīd ierīko. Saimniecības domā par ilgtermiņa ieguldījumiem un attīstību, un tas ir labs pamats sēklaudzēšanas platību palielināšanai, sākot jau ar ziemāju sēju rudenī. Svarīgi izvēlēties ziemcietīgas ziemāju šķirnes. Izvēloties šķirni, sēklaudzētājiem jāzina, cik lieli būs ar konkrētās šķirnes aizsardzību saistītie izdevumi un kādam nolūkam šķirni izmanto — pārtikas labībai, lopbarībai vai pārstrādei tehniskajām vajadzībām.
Tikpat svarīgi ir zināt, kur izaudzēto liks un vai varēs nopelnīt. Šķirnes sēklu pieprasījums Aizkraukles rajonā pierāda, ka ziemāju labības sēklu piedāvājums kopumā Latvijā gan šķirnes, gan kategorijas izvēlē pircējus pilnībā tomēr neapmierina. Trūkst bāzes kategorijas ziemas kviešu, ziemas tritikāles, ziemas rudzu, ko vairums mūsu rajona sēklaudzētāju vēlējās nopirkt šķirnes atjaunošanai un tālākai pavairošanai. Arī sēklaudzētāju reģistrā esošās nelielas sēklaudzēšanas saimniecības bija izvēles priekšā — sēt vai nesēt šķirni, kuras salizturība pārbaudīta iepriekšējā ziemā.
Katram saimniekam ir svarīgs rezultāts — novākt pēc iespējas lielāku un kvalitatīvāku ražu. Šoruden vāktajai sēklas labībai lietderīgi būtu nošķirt sīkos, mazvērtīgos graudus un par sēklas kvalitāti pārliecināties laboratorijā, noskaidrojot sēklas tīrību, dīgtspēju un 1000 sēklu masu, kas nepieciešama izsējas normas aprēķināšanai. Sēt jebkuru nepārbaudītu sēklu ir risks, tas var palielināt lauka apsaimniekošanas izmaksas. Mazāk produktīvas ir arī nešķirotas un no piemaisījumiem neattīrītas sēklas, tās ir uzņēmīgākas pret slimībām, salu, saules apdegumiem agrā pavasarī, pārmērīgu sausumu vai mitrumu.
