Aizkraukles novada ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lolita Ondzule aizvakar Latviešu biedrības namā Rīgā saņēma nozīmīgu apbalvojumu — Izglītības un zinātnes ministrijas Gada balvu.
Aizkraukles novada ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lolita Ondzule aizvakar Latviešu biedrības namā Rīgā saņēma nozīmīgu apbalvojumu — Izglītības un zinātnes ministrijas Gada balvu. Tas ir Goda diploms nominācijā “Par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā, profesionālajā vai augstākajā izglītībā”, kā arī 450 latu lielu naudas balvu.
Šajā dienā Latviešu biedrības namā ieradās 30 saposušos, mazliet satrauktu skolotāju no daudzām Latvijas vietām. Kopā ar viņiem bija gan kolēģi, gan ģimenes locekļi. Izglītības un zinātnes ministrijas vērtēšanas komisijas locekļi atzīst, ka mūsdienās skolotājus vairāk rāj nekā atbalsta, arī sabiedrība ne visai pozitīvi vērtē pedagogus un viņu darbu, tāpēc ministrijas speciālisti bija centušies skolotājiem sagādāt jaukus svētkus.
Pirmo reizi Skolotāju dienā
Šādu balvu labākajiem skolotājiem Izglītības un zinātnes ministrija pasniedz jau kopš 1997. gada, un tas parasti notiek mācību gada beigās ministrijas telpās. Taču šogad pirmo reizi balvas pasniegšana notika Skolotāju dienā 1. oktobrī svinīgā pasākumā Latviešu biedrības namā. Skolotājus sveica izglītības ministre Baiba Rivža, muzikālo sveicienu laureātiem bija sarūpējis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas stīgu orķestris.
Balvas saņēmēju vidū bija priekšmetu skolotāji, skolu direktori, interešu izglītības skolotāji, kā arī speciālisti, kuri devuši lielu ieguldījumu izglītības sistēmas pilnveidē un zinātnes attīstībā. Tie ir pedagogi no Aizkraukles, Valmieras, Cēsīm, Preiļiem, Balviem, Kuldīgas, Bauskas, Rēzeknes, Limbažiem, Krāslavas, Daugavpils, Tukuma, Liepājas, Saldus un Rīgas rajona.
Prieks par radošiem audzēkņiem
Aizkraukles novada ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lolita Ondzule atzīst, ka ikvienam skolotājam ir svarīgi, lai viņa darbs būtu novērtēts. Saņemtā balva sniedz gan gandarījumu, gan ir lielisks stimuls turpināt radoši strādāt. Taču viņa uzskata, ka skolotāji joprojām nesaņem padarītajam darbam atbilstošu atalgojumu. Skolotājs nestrādā tikai stundās klasē, katrai tikšanās reizei ar audzēkņiem ir rūpīgi jāgatavojas, jālabo skolēnu mājasdarbi un pārbaudes darbi.
Kļūt par latviešu valodas un literatūras skolotāju Lolitu Ondzuli iedvesmoja viņas skolotāja Eleonora Sproģe. “Bija vēl divas ieceres — studēt medicīnu vai žurnālistiku, taču nobijos no lielās konkurences iestājeksāmenos. Tomēr nenožēloju savu izvēli,” tā Lolita Ondzule. Cenšoties savos audzēkņos attīstīt radošo garu, skolotāja neaprobežojas ar vienkāršu stundu vadīšanu. Viņa katru gadu bērniem rīko radošo darbu konkursus. Šogad iecerēts vēl nebijis pasākums — multimākslu projekts, kurā skolēni varētu sevi radoši izpaust mūzikā, dejā un vārda mākslā. “Bauda skatīties, kā jaunieši, beidzot skolu, radošumā pārspēj savu skolotāju,” piebilst skolotāja.
Grāmatas tiek citiem
Skolotāja ir arī vairāku mācību līdzekļu komplektu līdzautore. Bērniem no 4. līdz 6. klasei sagatavotas un izdotas mācību grāmatas un darba burtnīcas, komplektā ietilpst arī testu krājums un skolotāja grāmata. “Tie ir mūsdienīgi mācību materiāli, kas atbilst jaunākajiem izglītības standartiem. Bērniem parasti nepatīk gramatika, tāpēc mūsu autoru kolektīvs veido sižetiski saturīgas grāmatas, lai skolēniem būtu interesanti.”
Tā kā grāmatas ir paredzētas 4.—6. klases audzēkņiem, bet skolotāja Ondzule strādā ģimnāzijā, kur bērni mācās no 7. klases, savās stundās šos mācību līdzekļus viņa izmantot nevar. Taču skolotāja cer, ka sadarbība ar izdevniecību un pārējiem autoriem turpināsies, un taps jauni mācību līdzekļi arī 7. klasei.
Vaļasprieks — retorika
Lolita Ondzule māca ne tikai latviešu valodu un literatūru, bet arī retoriku un pētniecisko darbu pamatus. “Ja latviešu valodas un literatūras skolotāja ir mana profesija, tad retorikas mācīšana ir mans vaļasprieks. Saviem audzēkņiem vienmēr stāstu, ka tā nav tikai runas mācība, bet arī dzīves mācība, jo ikviena prestiža profesija ir saistīta ar runas mākslu.” Skolotāja ir sagatavojusi retorikas standartus un programmu 7.—9. klasei, kura apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijā un tiek realizēta Aizkraukles novada ģimnāzijā.
Bijušie skolotāji nu ir kolēģi
Aizkraukles novada ģimnāzijā viņa jūtas droši un labi, jo šī ir skola, kurā viņa reiz pati mācījusies. Ondzules kundze saka: “Kad sāku strādāt toreizējā Aizkraukles 2. vidusskolā, kolēģi mani ļoti atbalstīja, tāpēc jutos droša un pārliecināta. Tagad gadu starpība ar vecākajiem skolotājiem, kuri reiz mācīja mani, vairs nav jūtama. Saprotamies lieliski. Tikai strādāt kļuvis mazliet grūtāk, jo diemžēl jaunākās paaudzes attieksme pret vecāko ir mainījusies, līdz ar to mainījusies attieksme arī pret skolotājiem. Priecājos, ka pēdējos gados vidusskolā daļa skolēnu tomēr ir apzinīgāki, mērķtiecīgāki un motivētāki mācīties. Pirms darba skolā, divus gadus strādāju arī Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā, un vēl pavisam nesen 12. klases audzēkņi, ieraugot savās dzimšanas apliecībās manu parakstu, bija ļoti izbrīnīti.”
Prot strādāt un atpūsties
Intensīvi strādājot, nepieciešama arī intensīva atpūta, un skolotāja Lolita Ondzule prot sabalansēt abas šīs lietas. Pēc desmit gadu pārtraukuma viņa kopā ar vīru Edgaru atkal sāka dejot tautiskās dejas. Jau gadu viņi ir Aizkraukles pagasta kultūras nama deju kopas “Aizkrauklis” dejotāji. Ondzules kundzei patīk arī ceļot, bet īpašu enerģiju viņa smeļas no jūras. Neskaitāmas reizes būts tepat Latvijas jūrmalā, kā arī jūras krastā ārpus mūsu valsts robežām. Lolita Ondzule uzskata: “Citiem kaut ko dot var tikai tāds cilvēks, kurš ir harmonijā pats ar sevi. Kurš ir sakopts un sakārtots gan iekšēji, gan ārēji.” Un viņai tas lieliski izdodas.
