Latvijas eksporta pieaugums ES iekšējā tirgū (milj. Ls).
Latvijas eksporta pieaugums ES iekšējā tirgū (milj. Ls)
Lauksaimniecības sektora attīstību 8. Saeimas laikā visvairāk ietekmējusi Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un Zemkopības ministrijas (ZM) spēja apgūt ES un nacionālā budžeta līdzekļus.
Šīs Saeimas laikā strādājušas trīs valdības, tomēr zemkopības nozari šīs pārmaiņas skārušas maz, jo visus četrus gadus ministriju vadījis Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītais ministrs Mārtiņš Roze.
Lielāks eksports un birokrātija
Valdības solīja veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, nodrošināt tādu valsts un ES atbalstu laukiem, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju.
Valsts un ES līdzekļi lauksaimniecības attīstībai ik gadu turpina augt, taču Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) atgādina, ka patlaban “pirmajās” ES dalībvalstīs atbalsts zemniekiem tomēr ir lielāks.
Nepilnīgs ir ne tikai ES, bet arī valsts atbalsts — LOSP valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane uzsver, ka lauksaimniecības subsīdijas 2006. gadā nesasniedz 2,5% no pamatbudžeta izdevumiem, kā to nosaka Lauksaimniecības un lauku attīstības likums. Viņa cer, ka situāciju labos budžeta grozījumi. No tiem lauksaimnieki gaida arī kompensācijas lielā sausuma radītajiem zaudējumiem. Tas ir sevišķi aktuāli, jo pagaidām nav sekmējusies apdrošināšanas sistēmas izveide lauksaimniecībā. “Prasītās apdrošināšanas prēmijas ir pārāk augstas un galvenos lauksaimniecības riskus apdrošināt vispār nav iespējams,” uzsver “Zemnieku saeimas” biroja vadītāja Rita Sīle.
Neraugoties uz trūkumiem, lauksaimnieciskā ražošana ir attīstījusies, Latvijas eksports uz ES dalībvalstīm 2005. gadā ir pieaudzis visās produktu grupās. Īpaši zivju, gaļas, cukura un miltu konditorejas, kā arī augļu un dārzeņu produktiem. Visvairāk ES iekšējā tirgū 2005. gadā realizēti piena produkti un graudi.
Tiesa gan, piena lopkopības pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta, jo pēc Konkurences padomes informācijas piena ražotāji saņem tikai 20% no pašreizējās piena cenas, turklāt piena teļus par augstām cenām uzpērk ārzemnieki.
Lauku iedzīvotāji joprojām trūcīgāki
Samazinoties darbaspēka vajadzībai lauksaimnieciskajā ražošanā, valdības solīja attīstīt alternatīvās ražošanas nozares un nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, tā mēģinot risināt iedzīvotāju nodarbinātības problēmu un paaugstināt ienākumus. ZZS solīja apturēt reģionu un cilvēku noslāņošanos.
ZM realizētā Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma devusi iespēju kredītprocentu likmes no 6,8 % samazināt uz 4% kooperatīviem un bioloģiskajām saimniecībām — uz 5% pārējiem.
Ilgtermiņa ieguldījums ir arī atbalsts izglītībai — no 2006. gada 1. septembra ikmēneša pabalstu 35 latu apmērā var saņemt visi profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kas apgūst ar lauksaimniecību saistītas programmas, savukārt 70 latu stipendiju jau trīs gadus var saņemt studenti, kas apņēmušies strādāt lauksaimniecības nozarēs. Atbalsta ietekmi sajutusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā šogad nokomplektēts Lauksaimniecības fakultātes 1. kurss ar 61 valsts budžeta apmaksātu vietu un 12 studentiem maksas grupā.
ZM ir sniegusi arī konkrētu atbalstu jaunu ražošanas nozaru attīstībai — ieviesta atbalsta shēma biodegvielas ražotājiem, šogad tam paredzēti 3,7 miljoni latu. Toties liela neziņa un uztraukums valda par cukura nozares nākotni — kamēr abas cukurfabrikas nav atklājušas ilgtermiņa plānus, sakņu audzētāji nevar plānot savu darbu.
Nesekmīgi līdz šim bijuši arī lauksaimnieku centieni panākt vieglākus nosacījumus alkohola ražošanai privātajās saimniecībās un mājas apstākļos. Šobrīd alkohola ražošanas un realizācijas uzsākšanai ir vienādi kritēriji jebkura mēroga ražotājam, izņemot mazos alus darītājus. Piemēram, licences iegūšana izmaksā 500 latu, tāpat jāiemaksā augsts nodrošinājuma garants par akcīzes nodokļa nomaksāšanu.
Apkopojot aizvadīto četru gadu darbu zemkopības ministrs M. Roze secina, ka lauku vide un lauksaimniecība acīmredzami attīstās, kļūstot produktīvāka un konkurētspējīgāka. To apliecina fakts, ka pēdējo četru gadu laikā auguši ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto personu — 2002. gadā laukos vidējā mēneša darba samaksa bija 56 lati mēnesī, bet pērn tā sasniegusi jau 128 latus. Tomēr ZZS solītā reģionu un cilvēku noslāņošanās nav pārvarēta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šīgada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas valstī bija 292 lati — Rīgā tā sasniegusi 335 latus, bet Latgales reģionā vidēji 205 latus. Tātad dažādos reģionos maksa par padarīto joprojām ievērojami atšķiras.
Ko sola nākamajā četrgadē
Pašlaik pie lauksaimniecības politikas stūres esošā ZZS savā priekšvēlēšanu īsajā programmā īpaši neuzsver šo jomu, vien minējusi, ka veicinās reģionālo attīstību. Šo mazvārdību nedaudz izvērš ministrs M. Roze — viņš ir pārliecināts, ka nākotnē lauksaimniekiem optimistiski ļauj lūkoties ZM izstrādātā un ar lauksaimnieku organizācijām apspriestā Latvijas lauku attīstības stratēģija 2007.—2013. gadam. Tajā precīzi definēta mērķu sasniegšana laukos šādās jomās: lauku cilvēku spēju attīstība, no darba gūto ienākumu palielināšana, dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un lauku dzīves telpas attīstība.
“Jaunā laika” programmā lasāms solījums ar zemiem nodokļiem un ES fondu atbalstu aktivizēt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas, nodrošināt ilgstošu un stabilu tautsaimniecības uzplaukumu, bet lauksaimniecības attīstībai izmantot ES finansējumu, saglabājot tradicionālo lauku dzīves veidu un vidi.
Tautas partija par jaunām darba vietām un reģionu uzplaukumu sola rūpēties, attīstot zinātni un inovācijas procesu, abas jomas sasaistot ar uzņēmējdarbību. Ar ražošanas attīstību panākšot izaugsmi novados, bet viens no svarīgākajiem uzdevumiem 9. Saeimā esot valsts pārvaldes kapacitātes celšana, lai nodrošinātu ES fondu apguvi.
“”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” apņēmusies mazināt sociālo noslāņošanos, veicināt uzņēmējdarbību reģionos un sabiedrības vidusslāņa veidošanos, savukārt tās ideoloģiskie pretinieki no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” par zemkopības tēmu pateikuši tik vien kā: “Esam par dabas resursu saudzīgu izmantošanu”.
***
Iepriecina:
* pēdējos 4 gados piesaistīti ES un nacionālā budžeta līdzekļi — vairāk nekā 600 miljonu latu,
* neražas gados un neparedzētu zaudējumu gadījumos izmaksātas kompensācijas,
* pašvaldībās algo speciālistus lauku attīstības veicināšanai.
Uztrauc:
* mūsu lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus ES,
* stabilitātes un tālredzības trūkums, lauksaimnieki nevar plānot darbu ilgtermiņā,
* apdraudēta cukura nozares un piena lopkopības pastāvēšana.
