Uzminiet, kas tas ir — dienu uz celma, nakti uz zara? Šī latviešu tautas mīkla ir arī Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja jaunās izstādes nosaukums. Atminējums ir ļoti vienkāršs— cepure.
Uzminiet, kas tas ir — dienu uz celma, nakti uz zara? Šī latviešu tautas mīkla ir arī Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja jaunās izstādes nosaukums. Atminējums ir ļoti vienkāršs— cepure.
Muzeja fondos glabājas vairāk nekā 200 cepuru, lakatu un aubju. Darbinieces daļu no šīs bagātības “cēlušas saulītē” un izveidojušas interesantu izstādi, kurā aplūkojamas galvenokārt 20. gadsimta galvassegas.
Tajā laikā lauku sievietes biežāk nēsāja lakatus, bet modernākas cepures bija pilsētniecēm. Vīriešiem modē bija platmales lielām malām, bet varēja redzēt arī cepuri ar nagu, “katliņus”, cilindrus un siltas ziemas cepures ar nolokāmām “ausīm”. Izstādē uzskatāmi redzams, kā cepures mainījušās līdzi laikam un cilvēku prasībām — no elegantām hūtēm, līdz pat skolnieku micītēm un salmu platmalēm.
Ir teiciens, ka nav jāskata vīrs no cepures, bet liela daļa no tām lieliski raksturo pašus valkātājus. Piemēram, Jāņa Endzelīna elegantā platmale. Kad pirms kāda laika Koknesē notika šim ievērojamajam valodniekam veltīta izstāde, viņa radinieki muzejam to uzdāvināja. Izstādē aplūkojama arī cita platmale, kas 19. gadsimta vidū piederēja Jaunjelgavas vīru dubultkvarteta dziedātājam Kārlim Platonam. Šī cepure ir unikāla ar to, ka tā ir saliekama, un nebija jāuztraucas, ja gadījās uz tās apsēsties. To visu papildina rakstnieka Kārļa Štrāla, dzejnieces Veltas Tomas un kāda Pļaviņu ģimnāzista cepure, kā arī daudzas citas savdabīgas un interesantas galvassegas. Viena no vecākajām šajā izstādē ir komponista Jāņa Reinholda platmale.
Savukārt fotogrāfijās var aplūkot, kādas cepures valkāja ievērojamākie mūsu novadnieki. Vienā no tām redzams, ka rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš makšķerēt devies hūtē.
Galvenokārt visas cepures cilvēki muzejam dāvinājuši. Vairākas dāmu cepurītes ir no skrīverietes Veras Melnmates kolekcijas, bet cepuri no koka mizām darinājusi Ariadne Grietiņa no Jaunjelgavas. Izstādē ir arī senas cepuru kārbas, ko muzeja darbinieces ekspedīcijā atrada tepat Aizkraukles rajonā.
Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja darbinieces priecātos, ja arī tagad kāds muzejam uzdāvinātu interesantu cepuri, kas lieliski papildinātu šo kolekciju.
***
– Kam cepure uz vienas auss nošļukusi, tas drīz precēsies.
– Ja puisis nēsā cepuri uz pakauša, tas ir liels palaidnis.
– Cepuri nevajag uz galda likt, tad būs ķilda mājās.
(Latviešu tautas sakāmvārdi)
