Turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā. Kas šodien būtu Tautas partija, ja tās dibinātājs un pirmais vadītājs nebūtu Andris Šķēle?
(Turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā.)
Kas šodien būtu Tautas partija (TP), ja tās dibinātājs un pirmais vadītājs nebūtu Andris Šķēle? Vai partijai būtu tik daudz “krēslu” Ministru kabinetā? Vai partijas ministri spētu sadalīt no ES fondiem saņemto naudu, ja Šķēles kungam nebūtu pieredzes G—24 kredītu dalīšanā?
Politisko reklāmu veidotājiem es varētu ieteikt: ja pietrūkst ideju, kā spodrināt TP tēlu, kā atsvaidzināt jau šķebināt sākušos klipus, dažu labu slavas dziesmu var patapināt no padomju laiku lozungiem. Vajadzēs tikai sarkano satīnu nomainīt pret sintētiskiem audumiem oranžā krāsā. Ar raksturīgo partijas zīmolu — māte Latvijā, tēvs Īrijā, trīs bērni internātskolā.
Otrās dekādes sākums
Gribētu turpināt savus iebildumus, ka Andra Šķēles apmaksātie reklāmdevēji TP slavina vairāk kā pravietis Muhameds islama tikumus korānā, bet nu jau aktualitāšu priekšplānā izvirzījies kārtējais telefona sarunu noklausīšanās skandāls. Cīņā par varu visi līdzekļi labi, tāpēc noklausījās un “kompromatu” fonotēkā deponēja sarunas saistībā ar Jūrmalas domes veidošanu, arī ar Rēzeknes gaļas kombināta finansiālajām kriminālproblēmām. Sabiedrības vērtēšanai nodotas arī populārās LTV1 žurnālistes Ilzes Jaunalksnes sarunu “fonogrammas”.
Jau kuro dienu sociologi un politologi, komentētāji un vienkārši vāvuļotāji atklātībā nākušo it kā konfidenciālo faktu staipa un loka visos virzienos kā čaklas skudriņas beigtu kāpuru. Vieni diskutē par noklausīšanās pieļaujamību, otri — par dzirdētā publiskošanu. Trešiem šķiet interesanti, kāda balss intonācija bija Jaunalksnei, ceturtiem — ko viņa teica. Tikai neviens nemēģina ķerties klāt būtībai: kam šī jezga ap žurnālisti bija vajadzīga un kādu mērķi iecerēts sasniegt? Manuprāt, skaidrojums loģisks un vienkāršs.
Ilze Jaunalksne savā žurnā
listes darbā specializējusies sabiedrībā redzamu personu, maigi sakot, ne visai pievilcīgu darījumu atklāšanā un izpētē, par tiem informējot televīzijas skatītāju. Tā paša Šķēles darījumi Menas salā, miljonu afēra digitālās televīzijas ieviešanai Latvijā. Augstu valsts ierēdņu apšaubāmie komandējumi uz ārzemēm, Lemberga spiegošana par citiem cilvēkiem, VID vadītāja Dzintara Jakāna neētiskās darbības — tie visi ir gaužām nevēlami notikumu atspulgi televīzijas ekrānā, kas disonē ar valdošo partiju un ietekmīgu politiķu slavināšanu. Arī iknedēļas raidījumā “De facto” virkne sižetu nebūt neglaimo valsts amatpersonām. Ja vēl pievērstu uzmanību, ka Jaunalksne savos raidījumos gaužām skopi atspoguļojusi Repšes darījumus ar ASV vērtspapīriem, ar nekustamajiem īpašumiem tepat Latvijā, kuģošanu ar dārgu jahtu un plivināšanos vertikālajā aerodinamiskajā tunelī, tad pilnīgi skaidrs — tāda žurnāliste valdošajai politiskajai elitei nav vajadzīga. Un visvienkāršākais, kā viņu atstāt bez sabiedrības atzinības un atbalsta un beigās arī bez darba, ir inscinēt notikumu, kuru angažēti mediji (piemēram, “Neatkarīgā Rīta Avīze”) var publiski pasniegt kā neapstrīdamu atziņu: Jaunalksne pati ir “šmucīga” no galvas līdz papēžiem, viņai nav nekādu morālu tiesību publiskot savus atklājumus un viedokli, tātad — par žurnālisti strādāt nevar.
Telefonsarunu skandālam ir vēl kāds aspekts. Ja uzmanīgi papēta pirmos komentārus, ko sniedza valdošajiem politiķiem uzticami runātāji, ir noklausītas žurnālistes sarunas ar KNAB un Ģenerālprokuratūras darbiniekiem. Abas šīs iestādes ir netīkamas šobrīd valdošajiem. Jau pirms 8. Saeimas vēlēšanām cīņu pret korupciju kā pirmo un galveno uzdevumu pasludināja partija “Jaunais laiks” (JL). Tātad var secināt, ka KNAB un JL ir sabiedrotie! KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs kā valsts ierēdnis ir līdzvērtīgs sāpīgam augonim uz mīkstas vietas premjeram Kalvītim. Atceros, kā premjers reaģēja, kad viņa uzticības personu, KNAB darbinieku Ilmāru Bodi, Loskutovs par dienesta pārkāpumiem atbrīvoja no amata. Ievēroju, ka Aigars Kalvītis nepalaiž garām vissīkāko ieganstu “sašūpot” Loskutova krēslu — ja nu sēdētājs pretī neturas un izkrīt!
Arī prokuratūra ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti priekšgalā nelīdzinās kādreizējā politiķa/komersanta Valda Krisberga labdarības iestādei “Auseklītis”, kas laipni apņēmās — “”Auseklītis” atrisinās visas jūsu problēmas”. Ģenerālprokuratūra kā ērce iekodusies Lemberga finanšu darījumos Ventspilī un kontos Šveices bankās. Ģenerālprokuratūra sarūpēja rokudzelžus Šķēles uzticības personai Krongornam un arvien ciešāk savelk cilpu ap digitālās televīzijas afēru un tās organizētāju. Un tā pati prokuratūra vēl joprojām nav pasludinājusi, ka valdošajiem politiķiem visneērtākais sāncensis E. Repše savos darījumos ar ASV vērtspapīriem un kredītu ņemšanu Latvijas komercbankās būtu pārkāpis likumus un tāpēc steidzami saucams pie kriminālatbildības.
Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanās, ierakstīšana un publiskošana varētu būt organizēta, lai vienlaikus diskreditētu trīs instances, kuras tā vai citādi cīnās pret noziedzību — žurnālistus, KNAB un prokuratūru. Un diskreditēšana veikta ar VID, kas šobrīd ir TP pārziņā, operatīvo darbinieku rokām. Var secināt, ka vainīgais nav tālu jāmeklē… (Turpmāk vēl)
