Karstā un sausā vasara ietekmējusi kāpostu stādījumus. To galviņas atpalika augšanā vai neizveidojās vispār.
Karstā un sausā vasara ietekmējusi kāpostu stādījumus. To galviņas atpalika augšanā vai neizveidojās vispār. Daļai augu arī saknes klātas dažāda lieluma izaugumiem, kas ir krustziežu sakņu augoņi jeb kāpostu sakņu kroplība. Kāpostus apdraud arī citas slimības un kaitēkļi.
Kāpostu sakņu kroplību ierosina augsnē esoša sēne. Tā inficē arī rapsi, pērkones, ganu plikstiņus, zvēres. Sakņu izaugumi ar laiku sadalās, un augsnē nokļūst jauni slimības ierosinātāji, kuri tur var saglabāties ilgāk nekā piecus gadus. Ar sēklām slimības neizplatās. No lauka uz lauku to pārnes augsnes apstrādes tehnika vai iestāda ar dēstiem, kuri auguši inficētā substrātā.
Plānojot vietu nākamā gada stādījumiem, jāņem vērā, ka sakņu kroplība parasti vairāk izpaužas skābā (pH 5,4—6,5), pārlieku mitrā un iesilušā augsnē (kāposti jāstāda agri). Pret to nevar cīnīties ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem, sēne iznīcināma tikai tad, ja izveido tai nelabvēlīgu vidi. Rudenī zemē jāiestrādā kaļķis, augsne dziļi jāapar, jo dziļumā sēnes sporas iet bojā. Pēc ražas novākšanas kāpostu kaceni jāizrauj, īpaši, ja augšanas laikā konstatēta slimība. Var izvēlēties arī pret šo slimību izturīgas šķirnes, kuras izveidotas selekcijas rezultātā.
Kāpostus apdraud arī citas slimības, taču tās var ierobežot, lietojot fungicīdus. Viena no tādām ir sausplankumainība. Vasaras otrajā pusē uz vecākajām kāpostgalvas lapām parasti izveidojas tumši, apaļi plankumi ar melniem punktiņiem. Lietains un vējains laiks to attīstību pastiprina. Slimība izplatās ar sēklām vai augu atliekām.
Pelēkā puve kāpostiem parasti novērojama augusta otrajā pusē. Tie ir pūstoši audu laukumi ar blīvu pelēku apsarmi. Ja kāpostus paredzēts glabāt, divas nedēļas pirms ražas novākšanas tos apstrādā ar fungicīdiem (sumileksu vai ronilānu). Šie līdzekļi ierobežo arī balto puvi, kura turpina kāpostus bojāt to glabāšanas laikā. Uz galviņām izveidojas gaiši brūni ūdeņaini plankumi, vēlāk attīstās balts sēnes micēlijs. Augsnē uz lauka tie var saglabāties līdz pat trijiem gadiem. Lai puvi novērstu, jāievēro pareizi agrotehniskie pasākumi.
Kāpostiem lielu postu nodara kaitēkļi: kāpostu cekulkode, kāpostu baltenis, rāceņu baltenis, kāpostu pūcīte un laputis. Kāpostu kaitēkļus apkaro agrotehniski. Rudenī, aparot lauku, kurā bija kāposti, iznīcina krustziežu nezāles un kāpostu kacenus, uz kuriem ziemo kukaiņu olas, tā iznīcina arī daļu ziemojošo kūniņu. Ķīmiskie vai bioloģiskie apkarošanas līdzekļi jālieto, ja kāpostu un rāceņu balteņi, kā arī kāpostu cekulkodes apsēdušas 10—25 procentus augu, kāpostu pūcīte vai laputis — 5—10 procentu augu.
Lai izaugtu lieliska kāpostu raža, tie jāstāda labi drenētā augsnē, vietā ar pietiekamu gaisa cirkulāciju, jāievēro augu seka un agrotehnika, īpaši, apkarojot nezāles, laikus jācīnās pret slimībām un kaitēkļiem.
