No aizvadīto dienu notikumiem Latvijā, šķiet, nav bijis nekā svarīgāka par mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes — Freibergas izvirzīšanu ANO ģenerālsekretāres amatam.
No aizvadīto dienu notikumiem Latvijā, šķiet, nav bijis nekā svarīgāka par mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes — Freibergas izvirzīšanu ANO ģenerālsekretāres amatam.
Domāju, ka viņa ir pelnījusi šādu pagodinājumu, bet jautājums ir cits — cik lielas ir viņas izredzes? Diemžēl lielajām valstīm ir veto tiesības šī jautājuma izlemšanā. Vaira Vīķe — Freiberga būtu laba ģenerālsekretāre. Viņa ir gudra un erudīta sieviete. Es no sirds viņai novēlu šo amatu, tomēr apzinos, ka slodze būs liela, un prezidente jau tagad izskatās nogurusi. Ticu, ka viņai pēc prezidentūras termiņa beigām būs daudz darba piedāvājumu.
Nevaru iedomāties, kurš varētu būt nākamais Latvijas prezidents, jo pēc Vairas Vīķes — Freibergas jebkuram citam strādāt būs grūti. Varbūt tā varētu būt Sandra Kalniete, bet, manuprāt, viņa šim amatam ir par vāju. Es šajā amatā gribētu redzēt Georgu Andrejevu. Viņš ir simpātisks cilvēks ar stingru “mugurkaulu”, kurš savulaik nebaidījās atzīt, ka viņam bijusi saistība ar Valsts drošības komiteju, tāpat kā visiem padomju laika zinātniekiem, kuri regulāri devās uz ārzemēm.
Pamazām tuvojas vēlēšanas, bet es neapmeklēju politiķu tikšanās ar iedzīvotājiem. Man jau sen ir savs priekšstats par šo “virtuvi”, kura neko labu nesola. Izvērtējot notiekošo, saprotam, ka ne par šādu valsts attīstību savulaik domājām. Gribējām socializēto kapitālismu, bet pēc neatkarības atjaunošanas vara nonāca vienas cilvēku grupas rokās. Tas bija “Klubs 21”, kas noteica Latvijas tālāko virzību. Rezultātā apmēram 20 procentu Latvijas iedzīvotāju dzīvo labi, bet pārējie spiesti tikai kaut kā iztikt.
Mēs deklarējam, ka Latvijā valda demokrātija, bet vai mums tā ir? Savulaik viens no 20. gadsimta politiķiem teicis, ka demokrātija ir viena draņķīga lieta, bet diemžēl nekas labāks par to nav izdomāts. Uzskatu, ka mums pat tādas demokrātijas nav. Mēs ievēlam Saeimas deputātus, bet vai viņi pēc tam balso pēc savas pārliecības? Izvēli nosaka partija, un arī šī partiju sistēma nav nekas atbalstāms. Nevar arī atstāt tikai vienu partiju, jo tad mēs atgrieztos pie padomju laika vienpartijas diktatūras. Tāpēc visideālāk būtu trīs partijas — labējā, kreisi orientētā un centriskais spēks. Tas varbūt ir stipri vienkāršoti, bet kaut kādu kārtību šādā veidā varētu panākt. Sliktākais, ka šī daudzpartiju sistēma ir arī pašvaldībās, kur nereti veidojas situācija, ka politiķi nevar vienoties par konkrētiem jautājumiem, un tā rezultātā nerisinās saimnieciskās lietas. Acīmredzot notiek interešu lobēšana.
Nebeidzu brīnīties par mūsu cilvēkiem. Lielākā daļa tautas Latvijā ir mazturīgi, bet viņi joprojām balso par liberālām partijām. Pēdējās iedzīvotāju aptaujas rāda, ka apmēram 30 procentu pilsoņu neies uz vēlēšanām. Tātad viņi ir pret visu, un es šos cilvēkus saprotu, jo izvēlēties patiesi ir grūti. Pats gan iešu uz vēlēšanām, un man ir sociāldemokrātiska nostāja, bet es nebalsošu par mūsu sociāldemokrātiem, jo viņiem vairs neticu. Viens no piemēriem ir Rīgas dome, kur bija skaidri redzama šo politiķu vēlme izmantot situāciju savās personīgajās interesēs. Arī viņu nostādnes, kā uzlabot tautas labklājību, ir pārāk vienkāršas. Iespējams, viņi to varētu paveikt, bet domāju, ka šo cilvēku intelektuālais potenciāls tam ir par vāju. Vienās no Saeimas vēlēšanām sociāldemokrāti jau tika pie varas, bet pēc tam nezināja, ko ar to iesākt.
Tomēr uz vēlēšanām ir jāiet. Nesaukšu konkrētu partiju, par kuru atdošu savu balsi, bet noteikti tai, kura savā programmā iekļāvusi vairāku sociālu jautājumu risināšanas variantus. Nav pareizi, ja cilvēks saka — politika viņu neinteresē. Pierādīts, ka tādā gadījumā politika par viņu gan interesēsies, un “apstrādāt” šādus cilvēkus ir vienkārši. Arī reklāma vēlētāju ietekmē. Mūs aicina balsot par lielajām partijām, kuras reāli arī var iegūt deputātu vietas, bet arī tā ir vēlētāju ietekmēšana. Tomēr, no otras puses, — visu cieņu Pensionāru un senioru partijai, bet domāju, ka ar to var notikt tas pats, kas savulaik ar sociāldemokrātiem, kad ievēlēs un nezinās, ko īsti iesākt. Šai partijai vispirms jāpastrādā un jāpierāda sevi, tikai tad var startēt vēlēšanās. Varbūt nākotnē tas tiešām izrādīsies nopietns sociāldemokrātisks spēks.
Šobrīd jau zināms, ka no Rīgas Centrālcietuma izbēgušos cietumniekus nogādās Latvijā.
Piekrītu viedoklim, ka mūsu cietumos nav labvēlīga vide un cilvēks tur būtībā ir nolemts. Ieslodzījuma vietā viņš tikai paaugstina savu noziedznieka “kvalifikāciju”. Ir kaut kas jādara, lai viņus sagatavotu dzīvei ārpusē. Arī Probācijas dienests Latvijā strādā vāji. Vajadzīga ieslodzīto nodarbināšana. Valsts gan deklarējusi, ka ar ražošanu tā negrib nodarboties, bet ieinteresēt komersantus šajā jomā ir grūti. Tāpēc domāju, ka valstij ir jāuzņemas atbildība cietumos veidot pašas vienkāršākās ražotnes, lai šiem cilvēkiem būtu darbs.
Klausoties runas un kritiku par mūsu cietumiem, varētu domāt, ka tur jāizveido kaut kas līdzīgs sanatorijām. Tad jau būs tā, ka tie, kuriem ir slikti dzīves apstākļi brīvībā, paši dosies uz cietumu. Labi domājot, radīsies pretējais efekts. Līdzīgi kā ar normu, ka darbavietā cilvēku nevarēs diskriminēt viņa seksuālās orientācijas dēļ, ko tomēr iekļāva Darba likumā. Domāju, ka daudzi to izmantos, savu atbrīvošanu no darba pamatojot tieši ar šīs likuma normas pārkāpumu.
Lai arī laiks šoruden vēl vasarīgs, tuvojas jaunā apkures sezona. Visās pašvaldībās, izņemot Skrīverus, apstiprināti apkures tarifi. Pašvaldībās šī sfēra kļūst sakārtotāka, bet nevaru teikt, ka tas notiek strauji. Pirms kāda laika Pļaviņās bija lielas siltumpiegādes problēmas, bet pēc katlumāju rekonstrukcijas tur viss ir kārtībā. Veicām telefonaptauju šajā pilsētā, un neapmierināto ar šo pakalpojumu nebija. Pļaviņās vairākās mājās vienīgi izjaukts siltumpiegādes līdzsvars, jo daudzus dzīvokļus savulaik atļāva atslēgt no centralizētās apkures sistēmas. Arī Aizkraukles novadā siltumapgādes ziņā nebija iepriecinoša situācija, bet amatpersonas strādāja, lai rastu risinājumu, un tagad te ir trešais lētākais apkures tarifs valstī — aiz Rīgas un Daugavpils.
