Sabiedrībā kultūra izšķīst kā cukurs tējā, ietekmējot visu tās struktūru. Tikai sabiedrības pārstāvji bieži vien to negrib atzīt, maldīgi piedēvējot kultūrai otršķirīgas preces statusu.
Sabiedrībā kultūra izšķīst kā cukurs tējā, ietekmējot visu tās struktūru. Tikai sabiedrības pārstāvji bieži vien to negrib atzīt, maldīgi piedēvējot kultūrai otršķirīgas preces statusu. Raksturīgs piemērs ir arī 9. Saeimas vēlēšanu programmas, kurās partijas diezgan pamatīgi iztirzā visus tautsaimniecības aspektus, izņemot kultūru.
No paviršības līdz precizitātei
Šīs Saeimas laikā pie varas nākušo triju valdību deklarāciju kultūras sadaļas izstrādē ir vērojama atšķirīga pieeja, sākot ar paviršiem vispārinājumiem Einara Repšes valdības deklarācijā (kultūras ministre bija Inguna Rībena no “Jaunā laika”), līdz precīziem formulējumiem Aigara Kalvīša valdības dokumentā, ko šobrīd īsteno Helēna Demakova no Tautas partijas (TP). Viņa vadīja kultūras jomu arī Induļa Emša valdībā, kuras deklarācijā kultūras stratēģiskās vadlīnijas jaucās ar steigā izteiktiem nekonkrētiem solījumiem.
Piemēram, E. Repšes valdība deklarēja uzņemties atbildību par Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, I. Emša valdība solīja nodrošināt šo svētku kvalitāti, bet A. Kalvīša valdība 2005. gada 29. jūnijā beidzot pieņēma Dziesmu un deju svētku likumu.
Būtisks solījums ir Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība, kas tika aktualizēta I. Emša valdības deklarācijā, un A. Kalvīša valdība aizvadītajos gados soli pa solim šo projektu īstenošanu virzījusi uz priekšu.
Lielāka vērība reģioniem
Kalvīša valdība solīja nodrošināt aktīvāku profesionālās mākslas klātbūtni reģionos. Kultūras ministrija jau ir izstrādājusi reģionālo koncertzāļu atbalsta programmu, kas paredz katrā Latvijas novadā izveidot modernu zāli profesionālajai mākslai. Ministrija informē, ka ir noslēgts līgums ar Liepājas pilsētas domi par 1,4 miljonu latu piešķiršanu jaunas koncertzāles izbūves pirmajam posmam un miljons nākamajam.
Ministrijas iniciatīva ir arī valsts atbalsts nacionālas nozīmes pašvaldību muzejiem. Piemēram, ir noslēgts līgums ar Vecpiebalgas pagasta padomi par valsts finansējuma piešķiršanu pagasta memoriālo muzeju “Kalna Kaibēni”, “Saulrieti” un “Kaikaiši” attīstībai.
Šķiet, sastingums ir pārvarēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu mērķtiecīgā apguvē kultūras tūrisma nozarē, veicinot vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un kultūrtūrisma augstvērtīgu produktu veidošanu.
“Gaismas tīkls”
Ilgtermiņa ieguldījums reģionos ir valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) projekta “Gaismas tīkls” sekmīga realizācija, kas tika sākta 2003. gadā un noslēgsies nākamgad.
Piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, valsts un pašvaldību bibliotēkas ir nodrošinātas ar datoriem, interneta pieslēgumu, apmācītiem darbiniekiem.
Latvijas publisko bibliotēku akreditācijas komisijas priekšsēdētāja Baiba Tormane atzīst, ka bibliotēku nozarei šis ir vērtīgākais sasniegums, jo valsts vēl nekad nav ieguldījusi tik ievērojamus līdzekļus kultūras sasniedzamības veicināšanai reģionos. VVBIS darbības koncepcijā, ko Ministru kabinets apstiprināja 2001. gada 6. novembrī, projekta “Gaismas tīkls” kopējais finansējums ir noteikts vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā. Tas ir īsts “tīģera lēciens” uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā.
Nozari aplūko garāmejot
Pēdējos gados no “nāves punkta” ir izkustināts kultūras darbinieku algu jautājums, nodrošinot to pieaugumu un valdībai apņemoties, ka 2010. gadā vidējā alga kultūras nozarē sasniegs 600 latu.
9. Saeimas vēlēšanām reģistrēto partiju sarakstu programmās kultūras joma skatīta vien garāmejot, aprobežojoties ar vispārīgiem aicinājumiem un formulējumiem.
Šobrīd kultūras jomu pārvaldošā Tautas partija iztiek ar atziņu, ka “mūsu prioritātes ir izglītība, zinātne un konkurētspēja — trīs lietas, kas spēj vairot Latvijas tautas labklājību, celt tās kultūru”. Konkrētāka nākotnes vīzija ir iezīmēta TP vadītās Kultūras ministrijas izstrādātajās valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006. — 2015. gadam.
Ne tikai vārdos, bet arī naudā atbalstu kultūrai sola apvienība “”Tēvzemei un brīvībai”/ LNNK”, kas apņēmusies samazināt nodokli par vēstures un kultūras pieminekļiem, ja īpašnieki tos restaurē vai renovē, kā arī par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja tās atbilstoši apsaimnieko. Solīts arī kultūras un sporta finansēšanai novirzīt ienākumus no azartspēļu un izložu nodevām.
Latvijas Pirmās partijas (LPP) un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība grib valsts līmenī izvirzīt jauniešu kultūras un sporta aktivitātes, izveidojot Sporta ministriju. Tāpat solīts stiprināt latviešu valodu, nacionālās kultūras vērtības un tradīcijas, atbalstot arī Latvijas mazākumtautību kultūru, investējot kultūrvidē un turpinot LPP iesākto dievnamu atjaunošanu.
“Jaunā laika” programmā vien lasāms: “Kopsim latviešu valodu un mūsu kultūras tradīcijas, aizsargāsim vēsturisko mantojumu”, bet Zaļo un zemnieku savienības priekšvēlēšanu programmā termins “kultūra” vispār nav atrodams, tāpat kā apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” programmā, kurā solīts atteikties no “gaismas piļu” celtniecības.
***
Projekta “GAISMAS TĪKLS” ieguvumi
* 686 pašvaldību bibliotēkās nodrošināts interneta pieslēgums un pirmais publiski izmantojamais datorkomplekts.
* 1658 datoru komplekti 738 publiskajām bibliotēkām.
* 197 jauni interneta pieslēgumi.
* Datorprasmi apguvuši 400 bibliotēku darbinieku.
***
Iepriecina:
* bibliotēku datorizācijas projekts “Gaismas tīkls”,
* ES līdzekļu piesaistes aktivizēšana,
* atbalsta politika kultūras iestādēm reģionos, algu pieaugums.
Uztrauc:
* valsts atbalsta trūkums kultūras pieminekļu saglabāšanai reģionos (muižu ēkas, baznīcas u. c.),
* vienotas stratēģijas trūkums kultūrtūrisma veicināšanā,
* nepietiekama kultūras sasniedzamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
