Turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā.
Turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā.
Pirms kādiem trīsdesmit gadiem toreizējais tresta “Lateļektrostroj” galvenais inženieris Visvaldis Brinkmanis atgriezās no Indijas, kur piecus gadus bija strādājis par tehnisko konsultantu Bhilaji hidroelektrostacijas būvdarbos. No viņa dzirdēju par redzēto un piedzīvoto: daudzus miljonus kubikmetru lielajam ūdenskrātuves aizsprostam zemi no apkārtnes grozos uz galvas nesa indiešu sievietes. To redzot, krievu inženieri vietējiem darbu vadītājiem piedāvājuši:
— Ko jūs mokāt cilvēkus! Palaidiet mūs ar buldozeriem un skrēperiem, dambi sastumsim viens divi. Būs ātrāk un lētāk.
— Ja jūs atbrauksiet ar savu tehniku, desmit tūkstošu sieviešu paliks bez darba, bez peļņas. Dambja būvdarbi viņām un ģimenēm nodrošina iztiku tik ilgi, kamēr spēkstacijas celtniecība nebūs pabeigta, — atbildējuši indieši.
Brinkmaņa stāstīto izcēlu no atmiņu dzīlēm, atceroties LC attieksmi pret tautu. Ar skumjām domāju, kad mēs, vēlētāji, starp deputātu kandidātu sarakstiem atradīsim tādu partiju, kurai rūpes par tautu būs nozīmīgākas nekā partijas (un personīgās) merkantilās intereses. Un ne tikai vārdos, kas dzirdami smadzeņu “skalošanas” procesā priekšvēlēšanu laikā, bet darbā, lemjot tautas likteņus.
Septembris, pirmā dekāde
Klausos un skatos vienus un tos pašus apnikušos politiskās reklāmas klipus, kuros populāri cilvēki slavina ministrus Demakovu, Bērziņu, premjerministru Kalvīti. Pat talantīgā un simpātiskā aktrise Rēzija Kalniņa, kura laikam līdz mūža galam būs pateicīga ministrei Demakovai, kas, kā noprotu no politiskās reklāmas, parādījusi viņai īsto ceļu dzīvē.
Vienu gan nesaprotu — kāpēc neviens nedzied slavas dziesmas un nesacer patētiskas odas mūsu ekonomikas celmlauzim un labklājības lāpnesim Andrim Šķēlem? Viņš taču latviešu tautai parādīja un pierādīja, ka ar puķīšu audzēšanu no darba brīvajos brīžos var nopelnīt līdzekļus dārgas privātmājas uzbūvēšanai, Iecavas putnu fabrikas, “Latvijas balzama”, Ainažu zivju pārstrādes uzņēmuma un daudzu citu ražotņu nopirkšanai. Ja ne Andris, mēs sen būtu aizmirsuši ģeogrāfiju un nezinātu, kur ir tāda Menas sala, nesaprastu arī termina “ofšors” būtību.
(Turpmāk vēl)
