“Sakop pasauli!” — ar šādu devīzi daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, 16. septembrī notika sakopšanas talkas.
“Sakop pasauli!” — ar šādu devīzi daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, 16. septembrī notika sakopšanas talkas. Arī vairāki Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji strādāja, lai sakoptu Lielā Pētera jeb Robežakmens apkārtni šosejas Rīga — Daugavpils malā pie Pļaviņu robežas.
“Sakop pasauli!” — ar šādu devīzi daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, 16. septembrī notika sakopšanas talkas. Arī vairāki Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji strādāja, lai sakoptu Lielā Pētera jeb Robežakmens apkārtni šosejas Rīga — Daugavpils malā pie Pļaviņu robežas.
Talkas Latvijā rīkoja saistībā ar projektu “Pēdas”, un Pļaviņu pilsētas dome nolēma to atbalstīt, lai pašvaldības teritorijā kļūtu par kādu sakārtotu vietu vairāk.
— Šis vēsturiskais akmens ir viens no objektiem, kas simbolizē Pļaviņas, un cilvēkiem ir interese to aplūkot. Tomēr gadu gaitā akmens apkārtne bija pamatīgi aizaugusi tā, ka tam gandrīz nevarēja piekļūt. Tagad tas ir novērsts, bet arī turpmāk šī vieta jāuztur kārtībā. Vēl jādomā par norāžu ierīkošanu, — teica Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Viņa piebilda, ka iedzīvotāju atsaucība diemžēl bija maza. Lai arī uz talku aicināja vairākkārt, tajā iesaistījās tikai 15 cilvēku. Tomēr paveikt izdevies daudz — izcirsti krūmi un koki, aizvāktas arī dažādas drazas. Šajā vietā pašvaldība ierīkos arī trīs soliņus atpūtniekiem. Kokmateriālus to izgatavošanai uzdāvināja SIA “Vēri Z”.
Dažādos vēsturiskos rakstos akmenim doti četri nosaukumi — Pētera I, Lielais, Bīskapa un Robežakmens. Tas iezīmējis robežu starp Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa zemēm. Par to liecina gravējums akmenī. Teika vēsta, ka Ziemeļu kara laikā Pēteris I pusdienoja pie šī akmens un piemiņai palika zem tā sudraba nazi, šķīvi un dakšiņu. Vēlāk daudzi mēģinājuši šos priekšmetus atrast, bet nav dzirdēts, vai kādam tas arī izdevies.
Talkas dalībnieki šajā vietā atstāja savu liecību — zem akmens zemē ieraka vēstījumu nākamajām paaudzēm. Cerams, tas tik drīz nekļūs par vilinājumu “relikviju medniekiem”, kā jau iepriekš pieredzēts ar teiksmainajiem sudraba traukiem.
Talkas Latvijā rīkoja saistībā ar projektu “Pēdas”, un Pļaviņu pilsētas dome nolēma to atbalstīt, lai pašvaldības teritorijā kļūtu par kādu sakārtotu vietu vairāk.
— Šis vēsturiskais akmens ir viens no objektiem, kas simbolizē Pļaviņas, un cilvēkiem ir interese to aplūkot. Tomēr gadu gaitā akmens apkārtne bija pamatīgi aizaugusi tā, ka tam gandrīz nevarēja piekļūt. Tagad tas ir novērsts, bet arī turpmāk šī vieta jāuztur kārtībā. Vēl jādomā par norāžu ierīkošanu, — teica Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Viņa piebilda, ka iedzīvotāju atsaucība diemžēl bija maza. Lai arī uz talku aicināja vairākkārt, tajā iesaistījās tikai 15 cilvēku. Tomēr paveikt izdevies daudz — izcirsti krūmi un koki, aizvāktas arī dažādas drazas. Šajā vietā pašvaldība ierīkos arī trīs soliņus atpūtniekiem. Kokmateriālus to izgatavošanai uzdāvināja SIA “Vēri Z”.
Dažādos vēsturiskos rakstos akmenim doti četri nosaukumi — Pētera I, Lielais, Bīskapa un Robežakmens. Tas iezīmējis robežu starp Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa zemēm. Par to liecina gravējums akmenī. Teika vēsta, ka Ziemeļu kara laikā Pēteris I pusdienoja pie šī akmens un piemiņai palika zem tā sudraba nazi, šķīvi un dakšiņu. Vēlāk daudzi mēģinājuši šos priekšmetus atrast, bet nav dzirdēts, vai kādam tas arī izdevies.
Talkas dalībnieki šajā vietā atstāja savu liecību — zem akmens zemē ieraka vēstījumu nākamajām paaudzēm. Cerams, tas tik drīz nekļūs par vilinājumu “relikviju medniekiem”, kā jau iepriekš pieredzēts ar teiksmainajiem sudraba traukiem.