Sestdien, 16. septembrī, Bebru pagastā pieminēja Jaunbebru Kartupeļu dumpja 165. gadskārtu.
Sestdien, 16. septembrī, Bebru pagastā pieminēja Jaunbebru Kartupeļu dumpja 165. gadskārtu. Pēc Edītes Āpšes (dzimušas Preisas) ierosmes pirms pieciem gadiem varonīgo dumpinieku Viļuma Preisa un Reiņa Tālmaņa pēcnācēji satikās pirmo reizi. Sestdien Edīte Āpše kopā ar visiem bija domās savā zemē Kanādā, Toronto.
Piemiņas brīdī Jaunbebros, pie Sarkanā šķūņa drupām, dumpinieku sodīšanas vietā, nemiernieku pēcnācēji un pagasta iedzīvotāji atcerējās skaudros notikumus Bebros 1841. gadā, kad zemnieki izteica drosmīgu protestu muižnieku patvaļai.
Lieciniece — Soda priede
Viļums Preiss un Reinis Tālmanis kopā ar pārējiem drosmīgākajiem zemniekiem no Jaunbebru, Vecbebru un pārējām tuvējām muižām tika noķerti un ieslodzīti Jaunbebru muižas šķūnī, bet 1941. gada 4. decembrī turpat sodīti. No cara armijas zaldātu saņemtajām rīkstēm sniegs krāsojās nomocīto asinīm. No tā laika šo vietu vietējie iedzīvotāji iesaukuši par Sarkano šķūni, bet ceļa malā augošo priedi, notikumu aculiecinieci, par Soda priedi.
Vēl šodien tā lepni tur savu zaru vainagu. No šķūņa pāri palikuši tikai akmens mūra stabi, vienā no tiem 1984. gadā tēlnieks Vilnis Titāns, darbojoties dižkoku atbrīvotāju grupā, pēc Imanta Ziedoņa ierosmes iekala Viļuma Preisa un Reiņa Tālmaņa vārdus. Piemiņas brīdī pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava teica, ka Bebru pagasts vienmēr būs saistīts ar senču uzdrīkstēšanos un bebrēniešiem ir jāsaglabā šo notikumu piemiņas vietas. Sarkanā šķūņa apkārtnes sakopšanā visvairāk paveikuši pagasta komunālās nodaļas strādnieki Jura Bāra vadībā. Tiek atjaunoti mūra stabi, izveidota gājēju taciņa.
Ģimenes satiekas pirmo reizi
Dumpja 165. gadskārtas atcerei atklāja piemiņas plāksni, kurā iegravēti vārdi: “1841. Jaunbebru Kartupeļu dumpja piemiņas vieta — Sarkanais šķūnis”. Plāksni atklāja dumpinieku dzimtu pārstāvji — Inguna Preisa un Andžs Tālmanis. Tās darinātājs ir bijušais bebrēnietis — akmeņkalis Modris Stiliņš.
Kartupeļu dumpja īsu vēsturi un tā nozīmīgumu šodien skaidroja Vecbebru profesionālās vidusskolas skolotāja Ieva Puniņa. Skolotāja izpētījusi Tālmaņu dzimtu, un, pateicoties viņai, atceres pasākumā pirmo reizi kopā bija vairākas Tālmaņu ģimenes.
Lepnumu par saviem senčiem pauda Andžs Tālmanis, vidusskolēns no Ērgļiem, un Bebru pagasta zemnieks Guntis Ungurs, kura dzimtas kokā savienojas gan Preisu, gan Tālmaņu atzari. Ar kopīgi nodziedāto “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” atvadījāmies no šīs vietas, lai dotos uz tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālo māju—muzeju.
Divas izstādes
Gaidot tuvus un tālus ciemiņus, muzejā apskatāmas divas izstādes: Preisu dzimtas pārstāvja rīdzinieka Leo Preisa akvareļi “Mana pasaule” un izstāde, kurā aplūkojamas dažādu laikmetu liecības par Kartupeļu dumpja notikumiem. Preisu un Tālmaņu dzimtas koki, fotogrāfijas, Valsts vēstures arhīva materiāli — Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Kokneses—Krapes draudzes Jaunbebru muižas iedzīvotāju revīziju saraksti 19. gadsimta pirmajā pusē.
Ar interesi ciemiņi pētīja karti, kurā ir iezīmētas Preisu un Tālmaņu mājas Bebros no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta vidum. Patlaban tiek pētītas abas šīs dzimtas, bet pagātne jāizzina vēl sešām uz Sibīriju izsūtīto dumpinieku — Jāņa Blūma, Jura Šlakana, Pētera Tālmaņa, Jēkaba Rota, Pētera Vela un Reiņa Grūnbauma — dzimtām.
Ar senčiem lepojas
Sarīkojums turpinājās Vecbebru profesionālās vidusskolas zālē. Pārdomās par savām dzimtām, to likteņiem Preisu un Tālmaņu dzimtu pēcnācējus aicināja dalīties bebrēniete televīzijas žurnāliste Sarmīte Plūme. Vēstures liecības vēsta, ka Preisi un Tālmaņi bijuši ražena auguma un, protams, dumpinieciska rakstura. Arī viņu pēcnācēji ir tādi paši! Viņi pauda lepnumu par saviem senčiem.
Inguna Preisa un viņas dēls ir vistuvākie Viļuma Preisa pēcnācēji, viņa ir dumpinieka mazmazmazmazmazmeita. Edīte Āpše ir viņas tēva brāļa meita. Edītes kundzes tēvam Ērikam Preisam ir 98 gadi, un viņš Toronto latviešu aprindās ir pazīstams kā izcils tautisku rakstu audējs. Interesanti, ka, gatavojoties atcerei pirms pieciem gadiem, tieši Edīte, pētot dzimtas rakstus, atrada Leo Preisa ģimeni. Viņš ir Viļuma Preisa brāļa pēcnācējs. Tagad abu ģimenes cieši satuvinājušās un turpina aizrautīgi pētīt savas dzimtas vēsturi.
— Es savas dzimtas izpēti sāku tad, kad mani atrada Edīte Āpše. Tagad zinu, ka mums ir radinieki Preisi arī Francijā. Mana vectēva tēvs Andrejs Preiss ir dzīvojis Bebros, bet vectēvs ir no tiem latviešiem, kuri labākas dzīves meklējumos gadsimta sākumā devās uz Krieviju, tur piedzima mans tēvs. Tā mūsu dzimtas ceļi šķīrās laiku un iekārtu maiņās, — atcerējās Leo Preiss. Viņš ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera nodaļu un nodarbojas ar ādas apstrādi, mākslas grāmatām veido greznus iesējumus, daudz glezno un piedalās izstādēs arī ārzemēs.
Bijis dzīvesgudrs zemkopis
Ilze Tālmane nav tiešā Reiņa Tālmaņa pēcnācēja, bet viņas senči ir šai dzimtai piederīgi. Viņas tēva Roberta vecvectēvs Kristiāns Tālmanis dzimis Bebros, dzīvojis “Lejas Plepju” mājās. Viņa ar tēvu un dēlu dzīvo Ērgļos, ir skolotāja arodvidusskolā, bet kādreiz strādājusi arī Bebros. Dēlam dots tēva vectēva vārds Andžs. Ilze Preisa atminējās tēva stāstīto par viņa vectēvu Andžu — dzīvesgudru un krietnu zemes kopēju.
Vārds “Ilze” Tālmaņu dzimtā nav retums, tā saukta arī Reiņa Tālmaņa sieva, kura brīvprātīgi devusies līdzi vīram uz Sibīriju. Šajā dienā Ilze Tālmane no Ērgļiem pirmo reizi satika otru Ilzi Tālmani, gados jaunāku, no Bērzaunes! No Bērzaunes Tālmaņiem bija ieradušies arī Salvis Tālmanis ar sievu Inesi, kuri patlaban dzīvo Lielvārdē, un māsa Ilze. Saviem vecākiem viņi ir divpadsmit bērnu. Par to, ka viņi ir piederīgi dumpinieku Tālmaņu dzimtai, pašiem bijis pārsteigums, bet pēc Ievas Puniņas aicinājuma atsaukušies.
Pēc dabas dumpinieks
Par sevi Salvis pastāstīja: “Esmu mācījies mākslas skolā, un, kā tagad noskaidroju, skolas direktore un mana skolotāja ir bijusi Ilzes Tālmanes no Ērgļiem māsa un tātad arī mana radiniece! Es arī pēc dabas esmu dumpinieks visās dzīves izpausmēs, tagad saprotu, no kā tas mantots! Esmu lepns par savu uzvārdu un to, ka tas ir arī maniem diviem dēliem.” Salvis un Ilze pēc daudziem gadiem te satikās ar brālēnu Normundu Tālmani un viņa ģimeni no Cesvaines. Pirmo un vienīgo reizi viņi bija tikušies agrā bērnībā, tad radu saites izirušas. — Esmu tik ļoti pārsteigts un saviļņots par šo dienu un no jauna atrastajiem radiniekiem, — teica Normunds Tālmanis. Viņš ar sievu Liliju audzina trīs bērnus, un ģimenei pieder sertificēta trušu audzētava.
Uz atceres sarīkojumu bija atbraukuši ciemiņi no Veselavas: pagasta padomes priekšsēdētāja un muzeja vadītāja. Līdzīgi zemnieku nemieri kā Bebros dažus mēnešus vēlāk norisinājušies arī Veselavā, bet viens no Jaunbebru dumpiniekiem Pēteris Tālmanis sodīts 1842. gada 8. janvārī kopā ar Veselavas dumpiniekiem. Tas ir pietiekami nozīmīgi, lai abi pagasti sadraudzētos un turpinātu pētīt savu pagastu vēsturi laiku lokos.
Vēstures notikumi nav tikai vēstītāji, tie ir arī saucēji, un šoreiz saucēju balsis kopā sasauca Viļuma Preisa un Reiņa Tālmaņa dzimtu pēcnācējus, lai arī pēc gadu desmitiem mēs atminētos senus notikumus, izprastu tālu paaudžu centienus un droši raudzītos nākotnē.
