Džīna ir septiņus mēnešus jauna priecīga suņu “meitene”. Viņa ļoti mīl savu saimnieci, bet par visu vairāk tomēr savus rotaļubiedrus — mīkstos spēļu lāčus.
Džīna ir septiņus mēnešus jauna priecīga suņu “meitene”. Viņa ļoti mīl savu saimnieci, bet par visu vairāk tomēr savus rotaļubiedrus — mīkstos spēļu lāčus.
Ja pie saimnieces atnāk ciemiņi, par viņiem priecājas arī Džīna. Jau pēc mirkļa viņa viesiem nes rādīt kādu no savām mīļākajām rotaļlietām — vienu no četriem lāčiem. Ar trijiem Džīna parasti spēlējas gultā, bet viens ir tā saucamais grīdas lācis. Tiesa,
kad uznāk luste, viņa savu draugu “dzīvesvietu” samaina.
Kad Džīna pošas uz naktsguļu, viņai blakus noteikti jābūt pūkainajiem rotaļubiedriem. Dziesmiņu “Aijā, žūžū, lāča bērni” gan viņa nedzied, bet mīļi tos apskauj, taču viena lāča purniņu vienmēr paņem mutē, to viņa izmanto knupīša vietā. Džīnai ir arī citas rotaļlietas, bet tās viņas uzmanību saista tikai neilgu laiku. Jau pēc mirkļa viņa atkal atgriežas pie lācēniem.
