183. gūstā pavadītā diena… Mani sagūstītāji turpina mani izsmiet, striķos sakarinot priekšmetus.
183. gūstā pavadītā diena… Mani sagūstītāji turpina mani izsmiet, striķos sakarinot priekšmetus. Uzturā viņi bagātīgi lieto svaigu gaļu, tajā pašā laikā mani spiež ēst kaut kādu sausu nenosakāmu pārtiku; vienīgais, kas mani uztur pie dzīvības, ir cerība izglābties, kā arī mērenais gandarījums, ko gūstu, reizi pa reizei sabojājot kaut ko no mēbelēm. Rīt plānoju apēst kādu istabas augu. Šodien mani mēģinājumi nogalināt savus sagūstītājus, maisoties viņiem starp kājām tad, kad viņi pārvietojas, gandrīz izdevās, būs tas jāpamēģina vēlāk atkal, kad viņi būs uz kāpnēm.
Mēģinot izraisīt pretīgumu savos apspiedējos, es vēlreiz piespiedu sevi apvemt viņu mīļāko krēslu, būs jāizdara tas pats arī gultā.
Nograuzu pelei galvu un aiznesu viņiem bezgalvaino peles ķermeni, mēģinot ieskaidrot, uz ko esmu spējīgs, lai iedvestu bailes, bet viņi tikai labvēlīgi dūdoja, cik labs kaķis es esmu. Šis plāns nez kāpēc “nenostrādāja”.
Esmu pārliecināts, ka pārējie ieslodzītie ir pielīdēji un, iespējams, pat spiegi. Suns tiek regulāri atbrīvots un izskatās laimīgs, kad atgriežas. Viņš acīm redzami ir padumjš. Putns visdrīzāk ir informators, jo regulāri sarunājas ar neģēļiem. Esmu pārliecināts, ka viņš ziņo par katru manu soli. Sakarā ar savu šībrīža ieslodzījumu metāla telpā viņš šobrīd ir drošībā, bet es māku nogaidīt, tas viss ir tikai laika jautājums…
No interneta
