Lai gan aizkrauklietis Aleksandrs Grigorjevs pasaules čempionātā spēka trīscīņā Bulgārijā ieguva divas sudraba medaļas, viņš piedzīvoja arī vilšanos tiesnešu rīcības dēļ.
Lai gan aizkrauklietis Aleksandrs Grigorjevs pasaules čempionātā spēka trīscīņā Bulgārijā ieguva divas sudraba medaļas, viņš piedzīvoja arī vilšanos tiesnešu rīcības dēļ.
Draudzene jāaizmirst
Aleksandrs jau ieguvis gan Eiropas, gan pasaules čempiona titulu jauniešu grupā, nu viņš pirmo reizi pasaules čempionātā startēja junioru vecuma grupā. Turnīram Bulgārijā aizkrauklietis gatavojās gadu, bet pēdējo mēnesi pirms sacensībām viņa dienas režīmā bija tikai treniņi. “Gatavojoties sacensībām, tikpat nozīmīga kā treniņi ir laba atpūta un pilnvērtīgs uzturs. Kārtīgi izgulējos, cēlos vēlu, ieturēju spēcinošu maltīti un devos uz treniņu. Manā ēdienkartē ir dārzeņi, augļi, gaļa, uzturam jābūt daudzveidīgam. Treniņa laikā patērēju ļoti daudz enerģijas, tāpēc ēdienam jābūt arī kalorijām bagātam. Biju tā aizrāvies, ka gandrīz aizmirsu, kā izskatās mana draudzene,” smaidot stāsta muskuļotais jaunietis.
Par savu un labvēļu naudu
Sportists sacensībām bija labi sagatavojies, un uz Bulgāriju abi ar treneri Juriju Ivaņušinu viņi devās cerībā iegūt augstākā kaluma godalgas. Viņi valsts komandas sastāvā bija vienīgie Aizkraukles rajona pārstāvji. “Mēs gatavojamies sacensībām un piedalāmies tajās par pašu līdzekļiem. Tāpēc šoreiz braucām tikai divatā. Finansiāli atbalstīja arī Aizkraukles rajona padome, novada dome un citi labvēļi,” saka Ivaņušina kungs. Treneris atzīst, ka Aleksandrs savā vecuma grupā un svara kategorijā ir spēcīgākais Latvijā. Viņa nopietnākais konkurents visos trijos spēka trīscīņas vingrinājumos sasniegtā kopējā svara rādītājos atpaliek vismaz par 200 kilogramiem.
Videoieraksts nav pierādījums
No Latvijas jauniešu un junioru pasaules čempionātā piedalījās seši sportisti — četri jaunieši un divi juniori. Nepatīkamus mirkļus Aleksandrs piedzīvoja jau pirms sacensībām. Sveroties konkurenti viņam piedāvāja pāriet uz citu svara kategoriju, bet tur puisim būtu mazāk izredžu uzvarēt. Aleksandrs atteicās un startēja svara kategorijā līdz 110 kilogramiem.
Sacensības parasti vērtē trīs tiesneši, un, ja divu lēmums ir pozitīvs, tad sportista veikumu akceptē. Ja divi iebilst, mēģinājumu neieskaita. Tiesnešu darbu savukārt uzrauga žūrijas komisija. Pirmais spēka trīscīņas vingrinājums ir pietupiens ar svaru stieni uz pleciem. Aleksandra sīvākais konkurents no Polijas pirmajā mēģinājumā centās pacelt 340 kilogramu, bet Aleksandrs pieteica par desmit kilogramiem lielāku svaru. Polim ar 2:1 pirmo mēģinājumu ieskaitīja, aizkrauklietim ar 1:2 — nē. Līdzīgi arī otrajā mēģinājumā.
“Aleksandrs tehniski vingrinājumu izpildīja pareizi, taču sacensības vērtēja Polijas un Amerikas tiesneši — konkurentu tautieši,” sašutis par tādu rīcību ir Jurijs Ivaņušins. Pēc otrā neieskaitītā mēģinājuma Aleksandrs ar savu treneri devās pie žūrijas komisijas iesniegt protestu un lūdza noskatīties videoierakstu. Viņus atbalstīja arī citi Baltijas valstu sportisti. Taču žūrijas komisija noraidīja protestu, apgalvojot, ka tas iesniegts par vēlu un viņi otro mēģinājumu nemaz neesot redzējuši, bet videoierakstu neuzskatīja par pierādījumu.
Pasaules čempiona tituls ir, rajona — nav
Aleksandrs stāsta: “Biju gatavs pacelt pat 370 kilogramu smagu stieni, treniņos mājās esmu cēlis vēl smagāku. Zinu, ka visu veicu pareizi, tāpēc šāda tiesnešu rīcība mani šokēja.” Puisis tik ļoti pārdzīvoja notikušo, ka nākamajos vingrinājumos — spiešanā guļus un vilkmē — pat nepieteica maksimālo svaru, ko varētu pacelt, tāpēc arī iegūtās sudraba medaļas šajos veidos sniedza mazu gandarījumu. Spiešanā guļus pirmajā mēģinājumā “iesildījies” ar 220 kilogramu lielu svaru, otrajā mēģinājumā viņš uzspieda 240 kilogramu, tas ir jauns Latvijas rekords. Savukārt vilkmē bez īpašas iesildīšanās sportists pacēla 300 kilogramu, bet tie nav puiša labākie rezultāti.
Pēc pasaules čempionāta nedaudz atpūties, šobrīd Aleksandrs turpina trenēties un gatavoties sacensībām tepat Latvijā — Rīgā, Liepājā un arī Aizkrauklē. Jautāju, vai vietējos turnīros pasaules mēroga atlētam nav garlaicīgi? Aleksandrs uzskata, ka arī Aizkraukles rajona čempionāts ir pietiekami svarīgs, jo pirms pāris gadiem viņš jau bija ieguvis pasaules jaunatnes čempiona titulu, bet augstākās godalgas rajonā puisim vēl nebija.
