Pēdējās dienās Aizkraukles rajonā īpaši aktīvi jūtama gatavošanās 9. Saeimas vēlēšanām.
Pēdējās dienās Aizkraukles rajonā īpaši aktīvi jūtama gatavošanās 9. Saeimas vēlēšanām. Šonedēļ ar dažādām amatpersonām un iedzīvotājiem tikās “Jaunā laika” un Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” apvienības deputātu kandidāti, bet nākamnedēļ pie mums pošas tēvs un dēls Rubiki no Latvijas Sociālistiskās partijas.]
Runas “laiž gar ausīm”
Latvijas Pirmās partijas līderis, 8. Saeimas deputāts un Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kā arī bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks trešdien ieradās Aizkraukles rajona padomē, lai ar pašvaldību vadītājiem pārrunātu aktuālāko valstī un ministru pārstāvētajās nozarēs. Bija solīts, ka būs arī Ivars Godmanis, kurš šajā politiskajā apvienībā pārstāv “Latvijas ceļu”, taču viņš neieradās.
Lai arī Šlesers un Baštiks nebārstīja vilinošus solījumus un neizklāstīja Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” politiskās apvienības programmu, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nenoliedza, ka viņu vizīte ir saistīta ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kamēr abi vīri stāstīja par savas darbības laikā paveikto, pašvaldību vadītāji, kuri tajā dienā bija pulcējušies uz rajona padomes finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdi un jau pāris stundu bija intensīvi strādājuši, runātājos klausījās, it kā rāmā snaudā iegrimuši. Acīmredzot šādas runas dzirdētas ne reizi vien. Arī aicināti stāstīt par valsts un pašvaldību sadarbību, realizētajiem projektiem un nākotnes iecerēm, pašvaldību vadītāji īpašu aktivitāti neizrādīja.
Viss pašvaldību ziņā
Vienīgi Bebru pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava interesējās par pašvaldības un valsts atbalstu bāreņiem. “Vai vecākiem, kuri pametuši savus bērnus un kuri nu dzīvo bērnunamā, nav jāatbild par pastrādāto? No vecākiem, kuru vietā alimentus maksā valsts, pēc tam parādu piedzen gandrīz līdz mūža galam, bet no šiem vecākiem neviens neko neprasa. Kāpēc uz šādiem dzīvu vecāku bāreņiem attiecas tādi paši nosacījumi, kā uz bērniem, kuriem patiešām nav ne mātes, ne tēva?” vaicāja Borislavas kundze.
Ministrs Ainars Baštiks skaidroja, ka tā ir pašvaldības problēma, jo bērnunamus uztur rajonu padomes, un tām jālemj, kā tikt galā ar neapzinīgiem vecākiem. Esot pat Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, kā no šādiem vecākiem pašvaldība var piedzīt naudu par bērna izmitināšanu bērnunamā. Ministrs tūlīt gan atzina, ka šie noteikumi reāli nedarbojas un vēl neviens naudu no neapzinīgajiem vecākiem nav pieprasījis. Viens no iemesliem — no šādiem vecākiem jau neesot ko paņemt.
Dabūs tas, kurš draugos ar partiju
Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons interesējās, kāpēc katru gadu tiek mainīta valsts investīciju piesaistes projektu iesniegšanas un naudas piešķiršanas kārtība. “Vienu gadu investīcijas plāno novadu griezumā, citu gadu — pa nozaru ministrijām. Pēdējā laikā valsts naudu dala pēc partijas piederības. Kaut ko var dabūt tikai tad, ja ir draugos ar valdošo partiju,” piebilda Jansona kungs. Ainars Baštiks gan taisnojās, ka, sadalot ministrijai piešķirtos līdzekļus, nekad nav vadījies pēc partijas piederības, taču Ainārs Šlesers atzina, ka tāda tendence tiešām ir, bet, cerams, nākotnē viss mainīsies.
Bez ceļa nav attīstības
Pašvaldību vadītāji tā pa īstam “pamodās”, kad kā no pārpilnības raga sāka birt jautājumi par ceļiem. Tos uzdeva bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram, un, spriežot pēc pagastu un pilsētu vadītāju aktivitātes, varēja noprast, ka Aizkraukles rajonā tā šobrīd ir viena no būtiskākajām problēmām.
Šlesera kungs mēģināja gan nopietni atbildēt, gan jokot, atkal un atkal kā labāko veikumu ministra amatā piesaucot atjaunoto autoceļu fondu. Neapšaubāmi, tas ir pozitīvi, tomēr pēdējo pāris gadu laikā ceļu situācija Latvijas laukos labāka nav kļuvusi. Ainārs Šlesers joprojām pārliecināts, ka Latvijai jābūt tranzītvalstij ar dažiem kapitāli izbūvētiem galvenajiem ceļiem, pa kuriem kravas no Krievijas plūdīs uz Latvijas ostām un tālāk uz Eiropu. Viņš gan nenoliedz, ka laukos dzīves līmenis augs tikai tad, kad arī tur, ne tikai Rīgā, attīstīties ražošana, tūrisms un citas nozares. Taču, kā gan šīs nozares var attīstīties, ja mazajos pagastos ceļi un arī infrastruktūra ir uz sabrukšanas robežas?
Neizdevies joks
Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis jautāja, kāpēc Satiksmes ministrija nepilda saistības un šogad no solītā pusmiljona latu satiksmes drošības projekta realizācijai nav iedevusi ne santīma, un plānotie darbi tā arī nav sākušies? Šlesera kungs izvairīgi atbildēja, ka par šo lietu nav dzirdējis. Atbildi viņš solīja sniegt, kad būs tuvāk iepazinis lietas būtību.
Savukārt Seces pagasta padomes priekšsēdētāja Ilona Bartkeviča un citu Daugavas kreisā krasta pagastu vadītāji interesējās, kad beidzot sakārtos valsts ceļus viņu pusē. Gribēdams pajokot, Šlesera kungs koķeti jautāja: “Vai vajag? Ievēliet mani, un, ja vadīšu valdību, varēšu lemt par šiem jautājumiem.” Pagastu vadītāji gan ar šādu atbildi nebija mierā, tāpēc bijušajam ministram tomēr nācās skaidrot situāciju. Diemžēl citiem jautājumiem laika vairs nebija.
***
Vēlāk Ainārs Šlesers un Ainars Baštiks tikās ar Aizkraukles novada sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, apskatīja jaunuzcelto “Jeld—Wen” rūpnīcu un devās uz Pļaviņām tikties ar vēlētājiem. Abi politiķi iegriezās arī Aizkraukles katoļu un luterāņu dievnamos.
