Reģionālās preses pārstāvjiem klātienē iztaujāt Latvijas Valsts prezidenti izdodas reti. Tāpēc preses konferencē Rīgas pilī žurnālistu jautājumi Vairai Vīķei—Freibergai “bira” kā krusa. Tā kā tuvojas Saeimas vēlēšanas, galvenokārt runājām par tām.
Reģionālās preses pārstāvjiem klātienē iztaujāt Latvijas Valsts prezidenti izdodas reti. Tāpēc preses konferencē Rīgas pilī žurnālistu jautājumi Vairai Vīķei—Freibergai “bira” kā krusa. Tā kā tuvojas Saeimas vēlēšanas, galvenokārt runājām par tām.
Latvijā pēdējos gados vēlētāju aktivitāte ir zema, jo daudzi zaudējuši ticību pozitīvām pārmaiņām. Tāpēc pirmais jautājums Valsts prezidentei bija, kā tomēr pārliecināt cilvēkus piedalīties vēlēšanās?
Viņa atzina, ka tieši plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti atbildīga loma, stiprinot demokrātisko sabiedrību, esot informatīvajam tiltam starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Īpaši priekšvēlēšanu laikā, izvērtējot dažādu politisko partiju piedāvājumu.
— Nevar būt tā, ka viss ir tikai slikts. Kritiskā domāšana kopumā ir pozitīva, bet nevar visā saskatīt tikai slikto. Lietas un procesi ir jāsalīdzina un jākonkretizē, — teica Vaira Vīķe—Freiberga.
Obligāti nav slikti
Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējis Vairas Vīķes — Freibergas izteikums, ka uz vēlēšanām ikvienam vajadzētu doties obligāti. Žurnālisti atzina, lielākā sabiedrības daļa ir gatava to pieņemt, kaut gan viņiem tā nešķiet īpaši pareiza doma.
— Jebkurās vēlēšanās noteikts procents iedzīvotāju no tām atturēsies. Tomēr — jo vairāk balsotāju, jo stiprāka demokrātija. Katram ir jāizsaka savs viedoklis. Šobrīd gan neesmu ierosinājusi veikt šādas izmaiņas likumos, bet par to ir vērts diskutēt. Esmu dzirdējusi, ka viss mums valstī ir slikts, neko tur nevar grozīt, tāpēc arī labāk neko nedarīt. Vai tas nozīmē, ka paši neesam spējīgi pārvaldīt savu valsti un jālūdz palīgā kāds lielāks spēks? Ne jau par to cilvēki atdeva savas dzīvības brīvības cīņās. Mēs esam ieguvuši kāroto brīvību, tāpēc nevaram teikt, ka nezinām, ko ar to iesākt, jo neprotam izvēlēties starp partijām, vai ir bail pacelt roku un ievilkt ķeksīti vēlēšanu biļetenos, — strikta šajā jautājumā ir Latvijas Valsts prezidente.
“Disidentiem” jāļauj iet
Iespējams, vēlētāju kūtrums skaidrojams ar nepilnībām vēlēšanu likumā un neticību vēlēšanu sistēmai kopumā, jo arvien vairāk izpaužas tendence deputātiem “staigāt” no vienas partijas pie citas. Vēlētāji viņus atsaukt nevar.
— Šobrīd vēlēšanu likums ir tāds, kādu to apstiprinājusi Saeima. Nav ideāla šī procesa varianta. Deputāts nav atsaucams no sava amata arī citu valstu parlamentos, izņemot, protams, gadījumus, kad deputāts apsūdzēts kriminālnoziegumā. Demokrātijas princips ir tāds — ja cilvēks ir ievēlēts, viņam savā vietā jāpaliek līdz nākamajām vēlēšanām. Tādējādi viņš pasargāts no kāda grupējuma ietekmes vai draudiem, — atzina Vaira Vīķe — Freiberga.
Viņasprāt, laba likuma norma ir partijām noteiktā piecu procentu barjera. Vai deputātam jābūt lojālam partijai, no kuras viņš ievēlēts Saeimā? Valsts prezidente uzskata, ka šādiem “disidentiem” jāļauj aiziet no konkrētās partijas, jo tas pievērš sabiedrības uzmanību tam, ka tajā kaut kas nav kārtībā.
— Vienmēr aktuāls ir jautājums — vai kādu Saeimā ievēl viņa cilvēcisko īpašību dēļ vai tāpēc, ka viņš pieder konkrētai partijai? Mēs jau to nezinām, un varbūt abi faktori ir svarīgi. Ja deputāta uzskati tomēr ar laiku sāk atšķirties no pārstāvētās partijas viedokļa, tad cilvēkam jādod iespēja izdarīt izvēli, — teica Valsts prezidente.
Nav attaisnojuma
Prezidentei uzdeva arī jautājumu, vai viņai ir reāls priekšstats par to, kā cilvēki dzīvo laukos, ārpus Rīgas? Kā iespējams izdzīvot ar minimālo algu, kura kādam nemainās gadiem?
— Es saskatu lielo atšķirību tam, kā cilvēki dzīvo, un to nosaka vairāki faktori — cik viņi ir veci, kāda viņiem ir izglītība un vēl daudz kas. Ja cilvēkam ir mazi ienākumi un viņš ilgstoši jūtas slikti, tas nav attaisnojums neko nedarīt un atmest visam ar roku. Tieši otrādi — jāsāk rīkoties. Es pārzinu apstākļus valstī, bet runa ir par to, ko katrs savā vietā var darīt, — pārliecināta Valsts prezidente.
Runājām arī par to, ka mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām pēkšņi atklāta iespējamā Latvijas televīzijas žurnālistes saistība ar politiķiem. Vai tas negrauj plašsaziņas līdzekļu autoritāti un nedegradē arī sabiedrību?
— Domāju, ka tas rada neuzticību konkrētām politiskajām partijām, plašsaziņas līdzekļiem un abiem kopā. Tas, kādus uzskatus žurnālisti pauž, būtiski ietekmē iedzīvotāju attieksmi. Tāpēc ir svarīgi nošķirt savu personīgo viedokli no konkrētas lietas atspoguļojuma, — teica Valsts prezidente.
Nepievilcīgs process
Kāds reģionālās preses lasītājs ierosinājis iekļaut vēlēšanu likumā normu, kas ļautu piecus procentus balsu neieguvušajām partijām apvienoties un Saeimā tomēr izvirzīt, piemēram, piecus kandidātus — pa vienam no mazajām visvairāk balsu ieguvušajām partijām. Cilvēkus arī satraucot tas, ka aicina balsot par lielajām partijām un pirms vēlēšanām nepubliskos partiju reitingus. Būs grūti izvēlēties. — Reitingu jautājums ir ļoti nopietns. Mani satrauc, ka pazuduši arī individuālie politiķu reitingi. Domāju, šajā situācijā lielākas izredzes iekļūt Saeimā ir tām partijām, kuras balansē uz robežas. Daudzpartiju sistēmā jāņem vērā arī kādu spēku — opozīciju, un tas tomēr ir ieguvums, jo tad politiķi ir spiesti meklēt katrā jautājumā zelta vidusceļu. Ja opozīcijas nav, rodas diktatūra. Demokrātija ir grūts un dažkārt nepievilcīgs process, bet pagaidām nekā labāka par to nav, — uzskata Vaira Vīķe—Freiberga.
Bezmiega naktis neatceras
Žurnālistus interesēja arī Latvijas reģionu attīstība. Vai valsts līdzdalībai infrastruktūras attīstībā nav jābūt lielākai, jo pārāk daudz kas jāveic pašvaldībām? Prezidente atbildēja, ka tas ir viens no jautājumiem politiskajām partijām — kādi ir to reģionu attīstības plāni.
Reģionālās preses žurnālisti vēlējās uzzināt, kā Valsts prezidente vērtē pati savu darbu — kādi ir bijuši viņas lielākie sasniegumi un vai gadījies arī kļūdīties?
— Savu iespējamo kļūdu izvērtēšanu atstāšu vēsturei. Varbūt kādreiz uzrakstīšu arī savu biogrāfiju, bet noteikti pēc kāda laika. Neatceros, ka darbā būtu pieļāvusi kādas būtiskas kļūdas. Katrā ziņā neviena sava lēmuma dēļ bezmiega nakti neesmu pavadījusi. Esmu gandarīta, ka ir nostiprināta prezidenta institūcija. Mans uzdevums vienmēr bijis aizstāvēt Latvijas intereses starptautiskajā līmenī.
