Rotaslietas no dārgmetāliem visos laikos bijušas ne tikai greznošanās līdzeklis, bet arī labs naudas ieguldīšanas veids.
Rotaslietas no dārgmetāliem visos laikos bijušas ne tikai greznošanās līdzeklis, bet arī labs naudas ieguldīšanas veids. Tāpēc vienmēr ir būtiska dārgmetāla kvalitāte. To, cik zelts vai sudrabs ir kvalitatīvs un vērtīgs, nosaka prove jeb raudze. Par to, ko īsti nozīmē sīkie cipariņi uz rotaslietām, stāsta Latvijas Juvelieru biedrības vadītāja Zenta Lēcone.
Piemaisījumi maina krāsu
Tīru zeltu vai tīru sudrabu bez piemaisījumiem apzīmē ar ciparu 999, tas nozīmē, ka tas ir 99,9% tīrs dārgmetāls. Bet, tā kā rotaslietu izgatavošanā nevar izmantot tīru metālu, jo tas ir pārāk mīksts un ātri nodilst un nonēsājas, tad tam pievieno piemaisījumu jeb ligatūru. Tīru zeltu izmantoja vienīgi zelta zobu izgatavošanai, kas mūsdienās vairs nav aktuāli.
Ligatūra materiālu padara cietāku un piemērotu apstrādei.
Tīrs zelts ir dzeltens. Atkarībā no pievienotās ligatūras mainās tā krāsa. Piemēram, ja zeltam pievieno sudrabu, tas iegūst gaišu salmu krāsu. Sarkano nokrāsu dod sudraba, vara, kapara, misiņa piemaisījumi, bet dārgais un ekskluzīvais baltais zelts top, sajaucot tīro zeltu ar pallādiju, kobaltu vai niķeli. Šos materiālus sakausēt ir visgrūtāk, tāpēc arī baltā zelta cena ir visaugstākā.
Taču zelta krāsa nenosaka zelta kvalitāti! To nosaka tikai un vienīgi prove, kas atspoguļo zelta īpatsvaru sakausējumā — jo lielāks tas ir, jo vērtīgāks ir zelta izstrādājums.
Svarīgie cipari
Dārgmetāla provi nosaka tas, cik daudz piemaisījuma ir dārgmetāla sakausējumā. Piemēram, ja zelta prove ir 585, tas nozīmē, ka 1000 gramos zelta sakausējuma ir 585 g zelta un 415 g citu metālu. Jo vairāk ir piemaisījuma, jo zemāka prove.
Visaugstākā prove, ko lieto zelta rotaslietu izgatavošanai, ir 750. Tomēr biežāk tiek izmantota 585. Tā ir arī Eiropas zelta rotaslietu standarta prove. 583. proves zelts bija padomju laika oficiāli noteiktā prove. Agrāk bija arī pavisam zemas raudzes zelts — 333. prove, tagad tādu praktiski neizmanto.
Arī sudrabam ir vairākas proves. Rotaslietām izmanto sudrabu ar 925. provi, bet zemākas kvalitātes sudrabam ir arī 875. un citas proves. Ja sakausējums kaut par vienu iedaļu neatbilst augstākajai raudzei, tad liek nākamo pieļaujamo provi.
Piemēram, 830. proves sudrabs tika kausēts Ulmaņa laika sudraba monētās.
Z. Lēcone uzsver, ka dažreiz cilvēki nāk ar Ulmaņlaika rotaslietām un domā, ka tām ir īpaša vērtība. Tomēr arī šī laika rotām vērtību nosaka sudraba prove un juveliera darbs, bet ne laiks, kad tās ir izgatavotas.
Rotām no Latvijas — Mildas seja
Visām rotaslietām, kas ir izgatavotas Latvijā, ir jābūt marķētām ar provi un arī speciālu zīmi — Mildas galvu. Šī zīme ir ļoti maza, to iespiež blakus proves ciparam, un nezinātājs, visdrīzāk, šajā zīmē sievietes seju nesaredzēs. Tomēr tieši Mildas galva norāda, ka rotaslieta ir izgatavota Latvijā un tās kvalitāte pārbaudīta Valsts proves uzraudzības inspekcijā (VPUI). Citās valstīs tās ir savādākas zīmes, piemēram, Lietuvā tas ir jātnieks, bet Padomju Savienības laikā visas tur tapušās rotaslietas tika marķētas ar zvaigznīti. Latvijai kļūstot neatkarīgai, visiem juvelierizstrādājumu ražotājiem bija jāpārmarķē zvaigznītes par Mildas galvām. Arī tagad, ja kāda fiziska persona vēlas pārdot savas “zvaigžņotās” padomjlaika rotas, vēlams pirms nešanas uz veikalu aiznest tās uz VPUI, lai tiktu apzīmogotas ar Mildas galvu. Samaksa par pārzīmogošanu ir atkarīga no rotas svara — zelta izstrādājumiem jāmaksā 16 santīmu par gramu, sudrabam — 10 santīmu. Nav jāpārzīmogo izstrādājumi, kas iegādāti Eiropas Savienības valstīs.
Vēl viena obligāta zīme, kurai jābūt uz rotaslietas, ir amatnieka iniciāļi vai rotas ražotājrūpnīcas skaitlis. Tas ir unikāls apzīmējums, kas ir reģistrēts VPUI, un pēc tā var noskaidrot rotas izcelsmi. Visi šie apzīmējumi ir ļoti sīki, tomēr juvelieris prot tos lasīt un izskaidrot.
Ja nopērkat rotu, uz kuras ir tikai prove, bet nav redzama sievietes galva, tas nozīmē, ka VPUI šī dārgmetāla kvalitāti nav pārbaudījusi.
TVNET
