Medicīnas darbinieki vislabāk zina, kāda ir donora sūtība, tāpēc daudzi no viņiem ir donori visu dzīvi.
Medicīnas darbinieki vislabāk zina, kāda ir donora sūtība, tāpēc daudzi no viņiem ir donori visu dzīvi. Šie donori Aizkraukles slimnīcā kritiskās situācijās gadu gaitā ir glābuši daudzu cilvēku dzīvību.
“Tas ir mans pienākums”
Aizkraukles slimnīcas anestēzijas māsa Biruta Zvaigzne, kurai šī slimnīca ir vienīgā darbavieta, ir donore jau 36 gadus.
1970. gadā pēc Rīgas 2. medicīnas māsu skolas beigšanas jaunā speciāliste ieradās toreizējā Stučkas slimnīcā. Kļūt par donori viņu uzaicināja toreizējā Sarkanā Krusta aktīviste Marija Gercāne.
— Tajā laikā bieži veica tiešo asins pārliešanu, kad donors deva slimniekam asinis no rokas rokā. Tādi gadījumi bija tad, kad cilvēka dzīvībai draudēja briesmas un rīkoties vajadzēja ļoti ātri — pēc autoavārijām vai dzemdību laikā, kad sākās asiņošana, arī pēc smagām operācijām, — stāsta Birutas kundze.
Izglābj dzemdētāju
Viņa vēl tagad atceras, kā vienai māmiņai pēc dzemdībām naktī sākās asiņošana, un toreiz jaunā medicīnas māsiņa tieši darba laikā deva sievietei savas asinis. Strādāt līdz maiņas beigām tāpat vajadzējis. Nedaudz sagurums bijis, bet jaunībā nekas nelicies par grūtu.
— Kad otrā dienā ārsts pateica, ka esmu izglābusi šai sievietei dzīvību, biju gandarīta. Kopš tā laika asins nodošana man kļuvusi par pienākumu. Par laimi, man pašai donora asinis nav bijušas vajadzīgas. Gadu gaitā asinis esmu nodevusi vairāk nekā 100 reižu, un man par to ir daudz pateicību un godarakstu, esmu arī Latvijas Goda donore, — ar lepnumu atklāj Biruta Zvaigzne.
Arī dēls Ivars jau trīs reizes nodevis asinis. Zvaigznes kundze priecājas, ka pēc tam, kad viņa gadu skaita dēļ vairs nevarēs būt donore, viņas vietā stāsies dēls.
Jūtas veselāka
Aizkraukles slimnīcas vecmāte Gaida Dzalbe par donori kļuvusi, vēl mācoties Viesītes vidusskolas 11. klasē, tiklīdz sagaidījusi 18. dzimšanas dienu.
— Toreiz pirmo reizi nodot asinis skolas pēdējā klasē gājām vairāki jaunieši kopā. Tas bija pat svinīgs pasākums, — atceras Gaidas kundze.
Viņa ir donore kopš 1975. gada un arī nodevusi asinis vairāk nekā 100 reižu. Vairākus gadus viņa bijusi tā saucamā “štata donore”, kuru ārsti uz slimnīcu izsauca reizēs, kad vajadzēja tiešo asins pārliešanu, jo Gaidas kundzei asinis ir tās grupas, kura der visiem cilvēkiem. Viņa atzīst, ka pēc asins nodošanas jūt, kā tās atkal atjaunojas un arī pašai uzlabojas veselība. “Tāpēc jau vēl varu strādāt ar pilnu atdevi, jo spēka pietiek, neslimoju un jūtos par saviem gadiem daudz jaunāka,” priecājas donore.
Iededz dzīvības dzirksti
Tieši strādājot dzemdību nodaļā, vecmāte Gaida Dzalbe apzinās, cik vērtīgas ir asinis, ja sievietes vai bērna dzīvība ir briesmās. Nereti viņa redzējusi, kā pacientes pēc asins pārliešanas atkal atgriežas dzīvē gandrīz vai no nebūtības.
— Tad es saprotu, ka asinis spēj cilvēkā atkal iedegt dzīvības dzirksti, un apņemos — būšu donore, cik vien ilgi spēšu. Kādam taču tas jādara, un es esmu laimīga, ka varu būt viena no donoru saimes, — atzīst Gaidas kundze.
