Tie, kuri kopj mazdārziņu, zina, ka pavasarī sēklas izmaksā visai dārgi.
Tie, kuri kopj mazdārziņu, zina, ka pavasarī sēklas izmaksā visai dārgi. Te nu jāatceras, ka daļai puķu un dārzeņu sēklas varam izaudzēt un ievākt paši.
Nebūs izdevīgi pūlēties, audzējot, piemēram, gurķu sēklas, jo veikalu piedāvājumā ir hibrīdās sēklas, kur auga labās īpašības iegūtas noteiktā vecākaugu krustojumā. Ja no šāda auga ievāc sēklas, tikai ļoti retos gadījumos kādam no pēcnācējiem būs vecākaugu labās īpašības. Turklāt jārēķinās, ka augs, pie kura atstāts sēklinieks, zied un ražo mazāk, jo spēks aiziet sēklu briedināšanai. Toties tomātiem ir vairākas šķirnes, no kurām varam ievākt sēklas, piemēram, “Pūres konservu”, “Kondīne”, “Jūrmala”, “Cēsu agrie” u. c. Šajā gadījumā atliek izvēlēties attiecīgajai šķirnei vistipiskāko un skaistāko tomātu un ap to apsiet lentīti, lai netīšām, vācot ražu, nenovāktu arī šo. Kad tomāts labi ienācies, to noņem un var jau šķērsām atgriezt tomāta pamatni. Tādējādi atvērsies sēklu kameras un sēklu ar sulu iespējams viegli izspiest kādā trauciņā. Kādu dienu sēklas ar sulu var paturēt trauciņā, tad ar ūdeni sēklas uz sietiņa skalo un nober uz filtrpapīra žāvēties. Droši sēklas iespējams ievākt no dillēm, arī salātu un ķirbju sēklas varam izaudzēt paši. Vien jāatceras – lai iegūtu attiecīgās šķirnes ķirbi, tam blakus nedrīkst augt citas šķirnes ķirbis.
Paši varam ievākt sēklas daudzām puķēm, piemēram, samtenēm, kliņģerītēm. Vien jāņem vērā, ka kliņģerītes sazied, tāpēc vēlams sēt tikai vienu šķirni un pieskatīt, lai kaut kur neaugtu bezšķirnes augi, jo tad notiks saziedēšanās un iegūtās sēklas neatbildīs šķirnei. Tomēr, ja gadīsies novākt samteņu vai kliņģerīšu sēklu vairāk, nekā pavasarī jāsēj, abas šīs puķes var lieliski izmantot zaļmēslojumam un vienlaicīgi arī augsnes atveseļošanai.
Arī lavateras var audzēt gadu no gada no pašu ievāktām sēklām. To pašu var teikt par dekoratīvajām saulespuķēm. Šogad labi padevās puķzirnīšu sēklas, ātri vien tie noziedēja un aizmetās pākstis. Atliek vien tās nobriedināt, novākt, kādu laiku paturēt pākstīs un pēc tam izlobīt. Dārzkopji gan neiesaka pie puķuzirņiem, kuri sēti ziediem, atstāt pākstis sēklai. Taču mazdārziņā ne vienmēr visus ziedus laikā noplūcam, tāpēc aizmetas pākstis, un ar to pilnīgi pietiek, lai kaut ko no iepriekšējā ziedu skaistuma sarūpētu nākamajam gadam.
Arī par to, lai nākamajā gadā nebūtu jāpērk asteru sēklas, varam parūpēties šogad. Dārzā noskatām šķirnei atbilstošāko augu ar skaistāko ziedu. No šī auga ziedu iegūšanai vāzei varam izmantot pazares, bet galveno dzinumu atstājam, lai nozied. Sēklu ievākšanai izvēlamies sausu, saulainu laiku. Kad ziedu kurvīši ar sēklām nogatavojušies, sēklas izberž no tiem. Lai atdalītu pūkas, sēklas jāpavētī. Asteres savā starpā nesazied, tāpēc blakus var audzēt sēklas vairākām šķirnēm. Līdzīgi iespējams ievākt sēklas plīvurpuķēm, lauvmutītēm, zīda magonēm, kosmejām, ešolcijām, nigellām, salmenēm, ipomejām un vēl citām puķēm. Paši varam izaudzēt arī divgadīgos dekoratīvos augus. Tā, piemēram, kāršu rozes, kampanulas, neaizmirstulītes, atraitnītes, margrietiņas nozied un ienākas sēklas. Tās jāsavāc un tūdaļ jāiesēj nākamajam gadam. Jau tajā pašā gadā sēklas sadīgs, atliks vien izpiķēt, lai augi rudenī būtu spēcīgi, pārziemotu un nākamajā gadā ziedētu.
