Mildas kundze ir no mūsu puses ļaužu. Ir cilvēki, par kuriem saka: “Viņam gan ir zaļie īkšķīši”, un Mildas kundze droši vien būtu šo novērtējumu pelnījusi. Viņas mazdārziņā aug dažādi augi, puķes, dārzeņi un pat… sēnes.
Mildas kundze ir no mūsu puses ļaužu. Ir cilvēki, par kuriem saka: “Viņam gan ir zaļie īkšķīši”, un Mildas kundze droši vien būtu šo novērtējumu pelnījusi. Viņas mazdārziņā aug dažādi augi, puķes, dārzeņi un pat… sēnes.
Tā nu sagadījies, ka mazdārziņš atrodas meža malā. Daļa no mežmalītes arī Zemesgrāmatā ierakstīta. Ko tad darīs ar tādu, it kā neauglīgu, zemes pleķīti? Izrādās, arī tur šis tas aug griezdamies! Un šis tas nav nekas cits, kā pulciņš skaistu, lielu un tīru (bez liekās gaļas) apškundziņu! Ieraugot tik daudz sēņu vienkopus, neviltota sajūsma izskanēja no visiem klātesošajiem, bet saimniece apmierināta tikai smaidīja un piebilda: “Kas tad tur nu sevišķs! Es sēnes pati iesēju, audzēju un novācu!” Bet kur tad var nopirkt apškundziņu sēklas? Izrādās, sēnes izrautas ar visām saknītēm, gali nogriezti un izšķīdināti spainī ar ūdeni un tad meža pleķītī izlaistīti. Tā micēlijs atkal nonāk sūnās. Ja sausāks laiciņš, ar lejkanniņu sēņu dārziņš tiekot apliets, un viss notiekot, kā plānots. Un nedēļā reizes divas vai trīs ražu ievācot tā, ka prieks!
