Vakar Latvijā bija īpaša diena, jo ne tikai lieli un mazi bērni atkal devās uz skolu.
Vakar Latvijā bija īpaša diena, jo ne tikai lieli un mazi bērni atkal devās uz skolu. Izglītības iestāžu durvis šajā 1. septembrī biežāk nekā citus gadus vēra arī politiķi. Tik patīkami uzzināt, piemēram, ka Zinību dienā izglītības un zinātnes ministre sveica skolēnus Daugavpilī, bērnu un ģimenes lietu ministrs viesojās skolās Talsos, tieslietu ministrs svētku dienā bija Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē, savukārt aizsardzības ministrs apmeklēja kādreiz absolvēto Bauskas 1. vidusskolu, kurai uzdāvināja grāmatas.
Uzskaitījumu varētu turpināt. Skaidrs, ka tāda ministru labvēlība ir tikai šogad. Kāpēc tā? “Lai skolotājiem un skolēniem novēlētu sekmīgu jauno mācību gadu”, “Ministrs vēlas apliecināt cieņu saviem skolotājiem, kas devuši dzīvē būtiskas zināšanas” —ziņās par daudzajām vizītēm ir skaidrota šī uzmanība. Taču cieņa un novēlējumi bija vajadzīgi arī pagājušajā un iepriekšējā gadā, ne tikai tagad, kad līdz 9. Saeimas vēlēšanām palikušas 36 dienas! Un zīmīgi pašiem ministriem tas nemaz nešķiet nedz populistiski, nedz zīmīgi.
Latvijā šis ir interesants laiks — gandrīz vai katrā pasākumā neizvairīties no politiskas pieskaņas un priekšvēlēšanu aģitācijas. Aizkrauklē novada svētkos notika interesanta akcija — iedzīvotājiem jautāja, kādu viņi redz Latvijas un Eiropas Savienības nākotni, jo no viņu atbildēm paredzēts veidot prezentāciju Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai. Taču, kad tikos ar šiem cilvēkiem, pirmais, ko aptaujātie vēlējās pastāstīt, bija — kādu partiju viņi pārstāv, cik daudz naudas tā atvēl akcijai un tamlīdzīgas lietas. Tātad atkal tas pats!
Vai tiešām cilvēki vēlēšanu dienā atcerēsies tikai tos, kas vienu reizi pie viņiem atbrauca svētkos? Diezin vai. Un arī tie laiki, kad vēlētāju balsis varēja nopirkt par banāniem, manuprāt, ir garām. Atcerēsies labos darbus kopumā, un te nu retais varēs lepoties. Valsts prezidente Vaira Vīķe— Freiberga ierosinājusi: Latvijā vajadzētu noteikt, ka piedalīties vēlēšanās ir obligāts pilsoņa pienākums. Pirms tam gan lietderīgs būtu arī cits likums: obligāta ir arī politiķu solījumu izpilde.
