Pirmo skolas dienu vēl pirms 1. septembra jau aizvadīja Aizkraukles rajona mācību iestāžu direktori, vietnieki mācību un audzināšanas darbā, arodkomiteju priekšsēdētāji un metodisko apvienību vadītāji.
Pirmo skolas dienu vēl pirms 1. septembra jau aizvadīja Aizkraukles rajona mācību iestāžu direktori, vietnieki mācību un audzināšanas darbā, arodkomiteju priekšsēdētāji un metodisko apvienību vadītāji. Konferencē, kura notika Aizkraukles novada ģimnāzijā, viņi pārrunāja jaunā mācību gada aktualitātes.
Ikgadējais sarīkojums kā parasti sākās ar apsveikumiem visai skolotāju saimei pirms jaunā darba cēliena un sagaidot solīto algas pielikumu.
Tomēr vispirms īpaši sumināja trīs jaunās direktores, kuras šogad sāk strādāt Aizkraukles rajona izglītības iestādēs — Lauma Mīlīga Jaunjelgavas vidusskolā, Elita Freimane Odzienas pamatskolā un Ilona Zeltiņa Pilskalnes pamatskolā. Apstiprinātas arī jaunas direktoru vietnieces mācību darbā — Odzienas skolā šajā amatā strādās Valentīna Zdanovska, bet Jaunjelgavā — Ina Inda.
Par sekmīgu darbu kvalitātes novērtēšanas komisijā pagājušajā mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu saņēma Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane un Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis, bet Ministru kabineta Pateicības rakstu par jauniešu iesaistīšanu un gūtajiem panākumiem starptautiskajos projektos — Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotāja Aija Romanovska. Savukārt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Atzinības rakstu par aktīvu darbu pasniedza Aizkraukles rajona bērnu tiesību aizsardzības speciālistei Verai Indersonei.
Būs vieglāk
Katru mācību gadu izglītības sistēmā ir kādas pārmaiņas, un izņēmums nebūs arī šis.
Vai tas viss uz labu, rādīs laiks.
— Nevar teikt, ka valdība par izglītības darbiniekiem negādā. Solījumu par algu pielikumu pamazām pilda. Domāju, ka sagaidīsim arī to brīdi, kad skolotājs par vienu darba likmi saņems 500 latu mēnesī. Izglītības pārvalžu vadītāji tikās ar premjeru Aigaru Kalvīti, un arī viņš atzina, ka nav normāli, ja skolotājam nepārtraukti jāmācās kursos, lai specializētos arī kādā citā mācību priekšmetā. Papildināt zināšanas savā mācību priekšmetā vajadzētu ik pēc sešiem gadiem, bet pārējos kursus apmeklēt pēc izvēles. Izstrādāti arī skolotāju darba kvalitātes novērtējuma noteikumi. Tie gan vēl ir tikai projekti, bet jau apspriesti, — saka Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane.
Par to, kādi trūkumi un ieguvumi ir mācību darbā, sprieda arī visu mācību priekšmetu apvienību vadītāji. Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir tas, ka sākumskolā nākamajā klasē bērnu nevarēs pārcelt, ja viņš būs nesekmīgs dzimtajā valodā. Savukārt apvienotajās klasēs arī turpmāk dzimto valodu un matemātiku skolās varēs mācīt atsevišķi. Vilma Brikmane uzsvēra, ka vairāk jāizvērtē, kuriem skolēniem nepieciešama mājapmācība, jo tai valsts ik gadu tērē ļoti daudz līdzekļu. To bērnam vajadzētu piemērot tikai tādā gadījumā, ja viņam ir ierobežotas iespējas pārvietoties. Ja skolēnam ir mācīšanās grūtības, viņam vajadzētu apmeklēt skolu vai klasi ar speciālu apmācības programmu.
Visvairāk sūdzas par direktoriem
Izmaiņas ir arī Izglītības valsts inspekcijas darbā, par kurām skolotājiem atgādināja tās vadītājs Aivars Stankevičs, kurš arī piedalījās šajā konferencē.
— Inspekcijai mainījusies ne tikai struktūra, bet arī funkcijas. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, pārbaudīt skolas tagad dosies divi inspektori. Tā ka būs tā sauktā “četru acu” kontrole. Šogad vairāk uzmanību pievērsīsim arī pirmsskolas izglītības iestādēm. Inspekcijā izveidota iekšējā kontroles daļa, lai sakārtotu normatīvos aktus, — stāsta Aivars Stankevičs.
Pagājušajā mācību gadā Izglītības valsts inspekcijas darbinieki veica 1246 pārbaudes izglītības iestādēs visā valstī. 306 gadījumos veiktas atkārtotas pārbaudes. Aivars Stankevičs atzina, ka to darīt paredzēts arī turpmāk, lai pārliecinātos, vai situācija ir uzlabojusies. Pērn inspekcija saņēma 293 sūdzības. Cilvēki galvenokārt izsaka pārmetumus, ka skolu direktori nepilda savus pienākumus, kā arī par nepietiekamo izglītības kvalitāti. Konstatēts arī 20 administratīvo pārkāpumu.
— Arvien vairāk jūtams skolotāju trūkums. Tas bieži vien saistīts ar likuma normu, ka skolotājam jābūt speciālajai izglītībai viņa mācītajā priekšmetā. Izmaiņas šajā jomā vajadzīgas, un skolotājam jāļauj strādāt, ja ir iegūta augstākā izglītība. Tomēr šo “latiņu” nevaram nolaist pārāk zemu, — domā Aivars Stankevičs.
Pateicas diriģentam
Arī nākamajā mācību gadā, tāpat kā pērn, skolu koru saimi vadīs aktīvais virsdiriģents Eduards Grāvītis no Rīgas. Viņš bija ieradies konferencē, lai skolu vadītājiem pastāstītu par savām iecerēm. Līdz Ziemassvētkiem viņš paredzējis pastrādāt ar katru Aizkraukles rajona skolu kori. Vidusskolēniem šogad jāgatavojas novada koru skatei, kas notiks nākamā gada 20. aprīlī Jelgavā, bet 19. maijā būs valsts koru svētki Daugavpilī. Līdz pavasarim rajona skates paredzētas arī zēnu, 2. — 4. un 5. — 9. klases koriem. Grāvīša kungs pastāstīja, ka koru vērtēšanā viņš vēlas iesaistīt arī valstī atzītus ekspertus, tāpēc sniegumam jābūt vēl augstākam nekā līdz šim. Savukārt Aizkraukles rajona koru lielā dziesmu diena tradicionāli paredzēta maija beigās, un šajā koncertā varētu piedalīties arī dejotāji.
Vilma Brikmane atzīst, ka skolotājiem nebija viegli izpildīt visas diriģenta prasības, bet tik daudz pateicības vārdu kā pēc maijā aizvadītā skolu koru lielā koncerta Koknesē viņa līdz šim nav saņēmusi! Par to vislielākā pateicība diriģentam Eduardam Grāvītim.
***
To, cik skolēnu šogad mācīsies Aizkraukles rajona skolās, saskaitīs pēc 1. septembra. Tomēr jau tagad zināms, ka pirmklasnieku rajonā ir vismaz 411. Viņi visi šogad saņem “VP Market” sarūpētās dāvanas — paciņas ar saldinātiem dārzeņiem. Akcijas rīkotāji tādējādi vēlas atbalstīt veselīgas pārtikas lietošanu, jo izglītības iestādēs vairs nedrīkstēs pārdot produktus, kuri var kaitēt skolēnu veselībai.
